Latviešu  English

Iestāžu pārstāvji uzsver nepieciešamību "Moneyval" rekomendācijas īstenot praksē, nevis uz papīra

Rīga, 9.janv., LETA. Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" konstatēto risku mazināšanai galvenais ir praktiski darbi, nevis tikai normatīvo aktu uzlabošana, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzsvēra rekomendāciju īstenošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji.

Atbildīgo iestāžu pārstāvji komisijā stāstīja, kā tām sokas ar pērn rudenī valdībā apstiprinātā pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma risku finansēšanas novēršanai izpildi. Plānā ietvertie pasākumi ir jārealizē līdz 31.decembrim.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzsvēra, ka no saturiskās puses plāns ir ambiciozs, bet tajā nav precīzi definēts, kuri pasākumi ir izšķiroši. Pēc viņas teiktā, viena no svarīgākajām lietām ir uzraudzība pār "ABLV Bank" likvidāciju. Tāpat svarīgas jomas, kurām tiks pievērsta uzmanība, ir terorisma finansēšanas jautājumi, izmeklēšanas efektivitāte un nacionālo risku novērtējums.

Katrai plānā iesaistītajai institūcijai ir sava atbildības joma plāna pasākumu ieviešanai. Kontroles dienests, kas ir atbildīgs par finanšu izlūkošanu, visus tam paredzētos pasākumus jau esot sācis, turklāt daļa esot pabeigti. Znotiņa uzsvēra, ka Latvija kopumā gan vēl esot ceļa sākumā, tāpēc patlaban nav pamats lielam optimismam. "Svarīgākais - ko darīsim ar "ABLV Bank" likvidācijas procesu, kā tas attīstīsies," uzskata dienesta pārstāve.

Znotiņa vērsa deputātu uzmanību, ka patlaban svarīgs ir arī jautājums par iestāžu kapacitātes celšanu un to nodrošināšana ar atbilstošiem budžeta līdzekļiem. "Ja līdz maijam un jūnijam nesaņemam finansējumu, tad pilnīgi visi plānā ietvertie pasākumi ir apdraudēti," brīdināja Znotiņa.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs apgalvoja, ka pēdējo mēnešu laikā ministrija aktīvi domā par Kontroles dienesta kapacitātes celšanu, tostarp atalgojuma palielināšanu dienesta darbiniekiem jau šogad. Dienestā plānots izveidot arī papildu 16 darba vietas. Arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tiekot meklēti papildu darbinieki.

Ierēdnis informēja, ka kopumā pērn saistībā ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzlikts arests naudas līdzekļiem vismaz 95,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt aptuveni pieci miljoni eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, ir ieskaitīti valsts budžetā. "Ledus pērn ir būtiski izkustējies, taču skaidrs, ka vēl daudz darāmā," uzsvēra Trofimovs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atgādināja, ka "Moneyval" ziņojumā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu. Šīs problēmas risināšanai Uzņēmumu reģistram (UR) nepieciešams attīstīt informācijas sistēmas, taču, kavējoties valsts budžeta pieņemšanai, UR neesot līdzekļu sistēmu ieviešanai un pabeigšanai.

Pērn no UR izslēgti 15 000 neaktīvu komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7000 šādu komercsabiedrību, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā, norādīja Medina.

Ierēdne vērsa uzmanību, ka starptautiskos ekspertus interesēs reāli paveiktie darbi. "Kad mūs šogad vasarā un rudenī novērtēs, tad nevērtēs likumus, bet to, cik uzraugi aktīvi veikuši pasākumus," paziņoja Medina.

Tikmēr Ārlietu ministrijas parlamentāra sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) uzsvēra, ka "ABLV Bank" likvidācijas jautājums Latvijai būs izšķirošs, vērtējot jautājumu par valsts iekļaušanu tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". "Galvenā problēma nav likumdošana, bet praktiskā sfēra, lai būtu praktiskas izmeklēšanas. Tas nozīmē ne tikai likumu pieņemšanu, bet praktisko darbu uzlabošanu. Ja nespēsim īstenot pasākuma plānā ietverto, nokļūsim pastiprinātā uzraudzība, kas nozīmē riskus Latvijas ekonomikai," norādīja amatpersona.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu un brīdinājusi par iekļaušanu "pelēkajā sarakstā", ja netiks panākti uzlabojumi. Tās ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

"Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Starptautiskās organizācijas:

Accountancy Europe  The International Federation of Accountants  Lietuvos auditorių rūmai  Audiitorkogu

Valsts institūcijas:

Grāmatvedības un revīzijas politika Valsts ieņēmumu dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija Valsts kaseValsts kontroleLatvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas organizācijas:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera    Latvijas Darba devēju konfederācija  
 

Sadarbības partneri:

logo4 Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija