2016.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) ir pieejami Saeimas mājaslapā:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=%28[Title]=*par+zv%C4%93rin%C4%81tiem+revidentiem*%29&SearchMax=0&SearchOrder=4. ””.

2016.gada 12.oktobra sēdē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegto priekšlikumu likumprojekta izskatīšanai uz 2.lasījumu, ar kuru tiek ierosināts papildināt likumprojekta 14.pantā paredzētos grozījumus likuma 25.pantā. Priekšlikums paredz papildināt likuma 25.pantu ar jaunu ceturto daļu, kas turpmāk noteiks, ka par profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojums, nav uzskatāma zvērināta revidenta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī viņa darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Šī normu paredzēs ministrija, ka uz zvērinātu revidentu neattieksies “imunitāte”, kas noteikta likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 25.panta pirmajā un otrajā daļā gadījumā, kad zvērināts revidents ir veicis nelikumīgu darbību klienta interesēs, sniedzot profesionālos pakalpojumus, kā arī kad zvērināta revidenta darbība ir veicinājusi klienta nelikumīga nodarījuma izdarīšanu. 

Kā piemērs šādai situācijai varētu būt gadījums, kad klients lūdz zvērinātam revidentam palīdzību, lai labāk noslēptu noziedzīga nodarījuma  pierādījumus, vai padomu, kā rīkoties, lai trešā persona nevarētu klienta finanšu pārskatā atšifrēt krāpšanos ar finanšu līdzekļiem un tās radītās sekas. Ja zvērināts revidents sniedz klientam minēto palīdzību vai konsultē klientu minētajos gadījumos, vai, ja viņš sniedzis labvēlīgu revidenta atzinumu par klienta finanšu pārskatu, kas satur krāpšanas ar finanšu aktīviem sekas, tad zvērināts revidents jau ir iesaistījies šajā noziegumā kā līdzdalībnieks. Šajā gadījumā  zvērināta revidenta imunitāte šeit nedrīkstētu darboties, tas būtu arī pretrunā revidentu profesionālās ētikas prasībām. Turklāt, likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 38.¹ panta pirmā daļa jau pašlaik paredz, ka zvērināts revidents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir arī krimināltiesiski atbildīgs.

Saistībā ar šo priekšlikumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms tā apstiprināšanas lūdza Tieslietu ministrijas viedokli, kas arī tika saņemts (skatīt šeit).  Tieslietu ministrija atbalstīja priekšlikuma tālāku virzību, tomēr savā vēstulē Tieslietu ministrija secina, ka šāda norma neatrisina gadījumus, kad tiesām, prokuroriem un izmeklētājiem būtu nepieciešams pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana (neatkarīgi no tā vai zvērināts revidents jau ir sniedzis informāciju, pamatojoties uz likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 33.panta 3.² daļā noteikto). Tieslietu ministrija pamato šo secinājumu ar to, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veiktā Latvijas 2.fāzes novērtējuma ietvaros Latvijai tika izteikta rekomendācija, kas aicina Latvijas veikt turpmākos grozījumus tiesību aktos, precizējot, ka tiesas, prokurori un izmeklētāji drīkst pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas viedokli, aicināja Finanšu ministriju kopīgi ar citām iesaistītajām institūcijām risināt augstākminēto jautājumu, lai tiktu ieviesta attiecīgā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācija.

Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas 2014.gada 6.marta likumu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” (likums ar Konvenciju latviešu un angļu valodā ir pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=265093) tikai pieņemta un apstiprināta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 1997.gada 21.novembra Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.