Latviešu  English

Par LZRA 18. jūnija apaļā galda diskusiju

LZRA sadarbībā ar SIA “Deep White” ir uzsākusi kompleksu darbu sabiedrisko attiecību jomā. Šī projekta ietvaros plānots izveidot LZRA komunikāciju stratēģiju, apzināt revidentu darba ietekmes puses un politisko vidi, kā arī izstrādāt zvērināta revidenta profesijas argumentāciju un organizēt LZRA darbu ar medijiem.

LZRA valde 18. jūnijā organizēja apaļā galda diskusiju, uz kuru bija uzaicināti tie zvērinātie revidenti, kuri ir kļuvuši par LZRA biedriem pēdējo desmit gadu laikā.

Diskusijas mērķis bija uzzināt biedru viedokli par zvērināta revidenta profesijas lomu mūsu valstī un iespējām profesijas reputācijas celšanā, kā arī apkopot ieteikumus par saskanīgu un atvērtu LZRA attiecību veidošanu ar šodienas sabiedrību.

Diskusijas laikā tika apspriesti valsts un sabiedrības ieguvumi no finanšu pārskatu revīzijām, zvērinātu revidentu loma cīņā pret ēnu ekonomiku, kā arī apkopoti secinājumi par uzņēmuma ieguvumiem no finanšu pārskata revīzijas pakalpojuma, ja tas tiek saņemts pirmo reizi

Lai vēlreiz precizētu diskusijas laikā izteiktās domas, esam apkopojuši secinājumus par jautājumu „Uzņēmuma ieguvumi no finanšu pārskata revīzijas pakalpojuma, ja tas tiek saņemts pirmo reizi”. Diskusijas dalībnieki secināja, ka aptuveni 90% no uzņēmumiem, kuros revīzija tiek veikta pirmo reizi, tiek konstatētas būtiskas kļūdas grāmatvedības uzskaitē un nodokļu piemērošanā. Tipiskākie trūkumi vai kļūdas ir:

·         Uzņēmumam nav izstrādāti vai tikai formāli izstrādāti iekšējie grāmatvedības uzskaiti un informāciju sistēmu drošību regulējošie nolikumi, rīkojumi vai citi pamatdokumenti, uz kuru pamata tiek organizēta grāmatvedības uzskaite un sastādīti finanšu pārskati (grāmatvedības politika, kontu plāns, datorsistēmu drošības noteikumi utt);

·         Bilances posteņu klasifikācija finanšu pārskatos ir kļūdaina;

·         Ieņēmumu un izdevumu periodizācija netiek precīzi piemērota;

·         Saistību klasifikācija īstermiņa un ilgtermiņa kategorijās netiek korekti piemērota;

·         Netiek pievērsta pienācīga uzmanība uzņēmuma darījumu ar saistītajiem uzņēmumiem un saistītajām personām uzskaitei un atspoguļošanai gada pārskatā;

·         Uzņēmumā netiek pareizi veikts atliktā nodokļa aprēķins;

·         Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķins neatbilst to patiesajam kalpošanas laikam, kā arī netiek ņemtas vērā pamatlīdzekļu likvidācijas vērtības;

·         Preču vai pakalpojumu pašizmaksas aprēķins nav atbilstošs uzņēmuma saimnieciskajai darbībai;

·         Tiek konstatēta nepareiza UIN deklarācijas aizpildīšana, reizēm arī paredzēto atvieglojumu nepiemērošana. Tā rezultātā uznēmums atsevišķos gadījumos pat pārmaksā uzņēmuma ienākuma nodokli;

·         Iepriekšminēto kļūdu rezultātā finanšu pārskats tā lietotājiem nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma faktisko finanšu stāvokli. Likviditātes, rentabilitātes un citi finanšu rādītāji neataino uzņēmuma faktisko stāvokli;

·         Uzņēmuma nodokļu politikā ir nepilnības un to rezultātā nodokļu aprēķinos tiek pieļautas nevis atsevišķas, bet sistēmiskas kļūdas (piemēram, dalījums starp apliekamiem ar PVN nodokli un neapliekamiem darījumiem utt.). Tā  rezultātā ir īpaši augsts risks, ka uzņēmumam tiks aprēķinātas soda un kavējuma nauda;

·         Uzņēmumā tiek konstatēti riski darba samaksā vai izmaksās personīgam patēriņam. Revidents par to brīdina uzņēmuma vadītāju un līdz ar to preventīvi minimizē vai novērš šāda rakstura pārkāpumus. Tādi fakti lielā mērā ierobežo arī „aplokšņu algu” izplatību uzņēmumos;

·         Uzņēmumā ir sākušās maksātspējas problēmas, bet  tās netiek savlaicīgi atklātas un uzņēmuma īpašnieki par tām vēl nav informēti utt.

·         Darbiniekiem, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti, nereti nav atbilstošas kvalifikācijas. Tiek konstatētas arī ļaunprātības pazīmes. Par šie faktiem tiek informēta uzņēmuma vadība.

Uzsākot revīziju, visi augstāk minētie riski tiek pakāpeniski minimizēti. Finanšu pārskata revizijas laikā uzņēmuma grāmatvedis un vadītājs no revidenta netieši saņem metodisko palīdzību un rodas reāla iespēja uzlabot uzskaites kvalitāti.

LZRA, veidojot komunikāciju stratēģiju, aicina  zvērinātus revidentus padomāt par saviem labākajiem klientiem un pavisam  īsi pastāstīt kaut par dažiem ieguvumiem, kurus kopējā darbā ar uzņēmuma galveno grāmatvedi esiet sasnieguši. Mums ir ļoti svarīgi zināt, ka ir pozitīvas atsauksmes par revidenta darbu un mēs labprāt tās ievietotu mūsu mājas lapā.

 

LZRA pateicas visiem biedriem, kuri atvēlēja laiku, lai piedalītos 18. jūnija diskusijā: LZRA valdes locekļiem Sandrai Vilcānei, Benitai Kudorei, Svetlanai Koļesņikovai un Jānim Mežielam, kā arī zvērinātiem revidentiem Neldai Janovičai, Zanei Podiņai, Astrīdai Reigasei, Guntai Darkevicai, Mārim Biernim un Jekaterinai Dzikevičai! Jūsu domas un ieteikumi ļaus formulēt kopējo LZRA komunikāciju stratēģiju, tāpēc lūdzam arī turpmāk iesaistīties un turpināt šo diskusiju.

 

Cerot uz Jūsu papildinājumiem un atsaucību,

LZRA izpilddirektore

Anita Mihejeva

Starptautiskās organizācijas:

Accountancy Europe  The International Federation of Accountants  Lietuvos auditorių rūmai  Audiitorkogu

Valsts institūcijas:

Grāmatvedības un revīzijas politika Valsts ieņēmumu dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija Valsts kaseValsts kontroleLatvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas organizācijas:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera    Latvijas Darba devēju konfederācija  
 

Sadarbības partneri:

logo4 Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija