Latviešu  English

LZRA

LZRA

Otrdiena, 16 Decembris 2014 00:54

LZRA jubilejas pasākums

LZRA valdes priekšsēdētājas Sandras Vilcānes uzruna zvērinātiem revidentiem un viesiem LZRA jubilejas pasākumā 2014.gada 11.decembrī Kultūras pilī „Ziemeļblāzma”

Zvērināta revidenta dzīves mērķis nav vienmēr pierādīt savu taisnību, tamdēļ uzvarēt. Tas ir augt pašam un dalīties ar savām zināšanām, profesionālo pieredzi, sniegt padomus un konsultēt tos, kuriem tas ir nepieciešams. Ar finanšu pārskatu revīzijas veikšanu, gan privātā, gan publiskā sektorā mēs varēsim ar iegūtiem novērojumiem, secinājumiem arī turpmāk sniegt savus priekšlikumus, lai pilnveidotu normatīvos dokumentus un sakārtotu tās finanšu uzskaites jomas, kurās ir vai bija radies  pārpratums, vai pazudis skaidrais priekštats par procesa būtību…

Reizi gadā pienāk laiks atskatīties uz dzīvē un darbā paveikto un analizēt sasniegtos rezultātus, gan priekš sevis, gan priekš klientiem, lai nospraustu atkal jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī rast jaunus risinājums, lai pilnveidotu finanšu uzskaites un revīzijas sistēmu valstī.

Mūsu profesija - zvērināts  revidents - nevarēja un nevar pastāvēt bez nemitīgas mācīšanās un sevis tālāk izglītošanas. Šodien vēlos teikt paldies mūsu skolotājiem, pasniedzējiem, kuru misija bija deviņdesmito gadu sākumā Latvijā nodot savas zināšanas mums, nākamajiem revidentiem. Es vēlos pateikt paldies mūsu pirmajiem  pasniedzējiem, kuri vairs nav starp mums, kuri organizēja vairākas zvērinātu revidentu pretendentu apmācības programmas: prof. Jānim Benzem un Ernestam Vēveram, Silvijai Dreimanei, Elgai Bernānei, Veltai Dziļumai, Irinai Saksaganskai un trimdas latviešiem Paulim Krūmiņam no Austrālijas, Astrīdai Jansonei no Kanādas, kuri bija ieguvuši savu profesionālo revidenta pieredzi, strādājot starptautiskajos auditoru uzņēmumos, un dalījās ar to pie mums Latvijā. Ar viņu palīdzību tika tulkoti un skaidroti Starptautiskie revīzijas standarti.

Mēs nevarējām un nevaram pastāvēt bez sava likuma "Par zvērinātiem revidentiem", kas deleģē mums tiesības un reglamentē mūsu darbību Latvijā. Liels paldies mūsu Goda biedrei, bijušai Finanšu ministrijas valsts sekretārei Valentīnai Andrejevai  un zvērinātam revidentam Dainim Muciņam, kuri tajā laikā bija atbildīgi par finanšu uzskaites politiku un metodoloģiju Latvijā. Paldies Jums par sapratni un lielo atbalstu, darbu, kas bija ieguldīts, lai valdībā un Saeimā tiktu pieņemti vairāki likumi, kuros ir skaidri ir definēta zvērinātu revidentu nozīme, loma un revīzija.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas dibināšanā piedalījās vairāk kā 70 biedri, kuri jau bija saņēmuši profesionālos revidenta sertifikātus un Finanšu ministrijā nodevuši zvērināta revidenta zvērestu. No viņu vidus šodien vēlos izcelt un pateikt paldies tiem visaktīvākajiem revidentiem, kuri bija kopā ar mani pašā sākumā, kad radās ideja par Asociācijas nepieciešamību un dibināšanu, un ir aktīvi arī vēl šodien, kuri, nežēlojot savu brīvo laiku un resursus, nesavtīgi strādāja pie Asociācijas normatīvo dokumentu tapšanas - Statūtu un komiteju nolikumu un dibināšanas plāna izstrādāšanas. Paldies valdes priekšsēdētājas vietniecei Ingrīdai  Latimirai, lūdzu saņemt pateicības rakstu un ziedus. Paldies zvērinātai revidentei, juristei Anitai Kursītei par aktīvu darbu mūsu normatīvo aktu sagatavošanā un sniegtiem vērtīgiem un kompetenti sagatavotiem konstruktīviem priekšlikumiem. Paldies Dainim Muciņam, Vijai Jakānei, Ērikam Brīvmanim un Igoram Ludboržam, kurš šobrīd strādā Eiropas Revīzijas palātā.

Paldies SIA “Grāmatvedis” visam kolektīvam, kas tajā laikā organizēja pirmo zvērinātu revidentu pretendentu, pirmo simts Valsts kontroles revidentu un vairākiem simtu grāmatvežu apmācības kursus atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas un grāmatvedības standartiem.

Paldies Jums, visiem biedriem, Asociācijas dibinātājiem! Mūsu skaits no dibināšanas brīža ir dubultojies, mēs tagad esam 168 biedri, tas liecina, ka mūsu profesija ir nepieciešama, atbildīga un valstiski nozīmīga. Par mūsu profesiju var teikt, kā tā ir arī ģimenes tradīciju lieta, kad mūsu bērni sākumā vēro, ko dara vecāki un vēlāk arī viņi ņem aktīvu līdzdalību kā revidenta palīgi un kļūst paši par zvērinātajiem revidentiem. Lūdzu ar aplausiem apsveiksim Aivara un Kaspara Rutka ģimeni, Vairas Šķibeles ģimeni, Nelijas Pagrabnieces ģimenei un Nelli Jermoļickas ģimeni.

Šos 20 gadus Asociāciju secīgi ir vadījuši no mūsu vidus ievēlēti pieci valdes priekšsēdētāji. Viņu vadībā mēs pakāpeniski tikām starptautiski atzīti kā vienu no profesionālām organizācijām Baltijas valstīs un tagad jau Eiropā, kurai ir izvirzīti vairāki mērķi profesijas pašpārvaldē un tie sekmīgi tiek realizēti. Mūsu asociācijas priekšsēdētāji ir bijuši:

Ēriks Brīvmanis, Sandra Vilcāne, Kristīne Potapoviča, Diāna  Krišjāne, Lolita Čapkeviča, kuriem savā un valdes vārdā vēlos pateikt lielu paldies par  paveikto darbu!

Ir vērts ieklausīties kāda autora teiktajā: “Katru cilvēku, kam ir liela pieredze, ir vērts uzklausīt, atdarināt un mēģināt iegūt par draugu!”

“Drauga galvenais uzdevums ir būt tavā pusē, kad tev klājas slikti. Gandrīz visi būs tavā pusē, kad tev klāsies labi!”

Ar šiem patiesiem vārdiem vēlos teikt paldies Jums, kolēģi, par šiem divdesmit gadiem, kopā strādājot valdēs, komitejās, dažādās darba grupās. Kopā pavadīts liels laika periods, organizējot mūsu asociācijās dzīvi, tulkojot un adaptējot Starptautiskos revīzijas un grāmatvedības standartus, tulkojot publiskā sektora starptautiskos finanšu pārskatu standartus, izstrādājot 11 Latvijas grāmatvedības standartus un citus normatīvos aktus, kas reglamentē finanšu uzskaiti privātā un publiskā sektorā, sniedzot komentārus par nodokļu uzskaiti, kopīgi sagatavojot informāciju un atbildot uz jautājumiem, kas skar revīzijas sistēmu valstī.

Paldies mūsu  sadarbības partneriem - Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai, Valsts  kontrolei, Valsts ieņēmumu dienestam, Pašvaldību savienībai, LU, Rīgas Menedžeru skolai, Statistikas komitejai, Rūpniecības un tirdzniecības  kamerai, Darba devēju konfederācijai, žurnālam BILANCE, žurnālam I-finanses, Latvijas grāmatvežu asociācijai un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijai un Nodokļu konsultantu asociācijai, Tieslietu ministrijai - paldies par sadarbību šajos divdesmit gados, par sniegto atbalstu mums dažādu svarīgu dzīves uzdevumu un likumprojektu realizācijā.

Mums, revidentiem, un mūsu sadarbības partneriem, klātesošajiem ir savi mērķi un uzdevumi to sasniegšanā, bet ir arī viens kopīgs mērķis tagad un nākotnē: strādāt sakārtotā finanšu uzskaites un revīzijas vidē un piedalīties tās pilnveidošanā. Tie, kuri tic mūsu profesionālām spējām, ne tikai pamudina mūs iesaistīties šajos vides pilnveidošanas procesos. Viņi rada mums vidi, kurā ir iespējas gūt panākumus! Prieks dzīvei ir draudzīgas attiecības ar līdzcilvēkiem, būt to pieņemtam, atbalstītam un novērtētam!

Revidenta vai cilvēka dzīve, ja tajā dienu no dienas nav vienu un to pašu cilvēku, nav satikti jauni cilvēki, kas mūs gaida, kam esam vajadzīgi mēs un kas ir vajadzīgi mums, lai cik bagāta un daudzveidīgā arī tā būtu, no cilvēciskā viedokļa vispār tā nav dzīve!

 

Aicinu sumināt LATVIJAS ZVERINĀTU REVIDENTU ASOCIĀCIJU divdesmit gadu JUBILEJĀ!  Lai mūsu mērķi vienmēr īstenojas!

 

LZRA valde izsaka pateicības par ilggadēju, radošu un nesavtīgu līdzdalību LZRA izvirzīto mērķu sasniegšanā, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas revīzijas un finanšu sistēmas sakārtošanā un tās pilnveidošanā zvērinātiem revidentiem un sadarbības partneriem: Pateicības

Diānas Krišjānes, LZRA valdes priekšsēdētājas laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gadam, atskats uz LZRA svarīgākajiem uzdevumiem šajā laikā un novēlējums kolēģiem jubilejā.

Dārgie kolēģi!

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un mēs kā tās biedri esam aizvadījuši 20 intensīva darba gadus. Šajā posmā mūsu profesija ir ievērojami mainījusies un attīstījusies gan Latvijas, gan arī plašākā mērogā. Mēs esam izveidojuši Latvijas mērogiem atbilstošu un efektīvu profesionālu pašpārvaldes institūciju. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var lepoties arī ar savlaicīgi pareizi pieņemto ceļu: sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Asociācija regulāri veikusi šo standartu tulkojumu un devusi iespēju tos izmantot gan saviem biedriem, gan pārējiem lietotājiem. Asociācija ir izrādījusi savu proaktīvo lomu Starptautisko finanšu pārskatu standartu tulkošanā un izmantošanā kā arī starptautisko publiskā sektora standartu tulkošanā un rekomendēšanā. Šīs asociācijas darbības ir bijušas tālredzīgas un pareizas. Mēs varam lepoties ar līdz šim paveikto.

Laiku, kad es pildīju man uzticētos LZRA valdes priekšsēdētājas pienākumus, var raksturot kā Latvijas ekonomikai sarežģītu un prasīgu, jo šis bija ekonomikā krīzes laiks. Tāpat šis laiks bija sarežģīts mums kā profesionāļiem risināmo jautājumu ziņā, pie tam krīze atstāja ietekmi uz mums arī finansiālā jomā, jo revidējamo uzņēmumu skaits strauji saruka. Uzņēmumu vēlme samazināt ar revīziju saistītās izmaksas ietekmēja revīzijas samaksu un līdz ar to kopumā revidentu komnercsabiedrību attīstību.

Man uzticēto pienākumu pildīšanas laiku vēlētos raksturot kā LZRA nākotnes stratēģijas pārskatīšanas laiku, laiku, kad tika veidotas attiecības ar Valsts kontroli, Valsts kasi, Finanšu ministriju,  FKTK, Rīgas fondu biržu, Grāmatvedības un citām asociācijām, tika veidots FM pārraudzības modelis. Tika piesaistīta pasaules bankas nauda izglītības gūšanai un zināšanu padziļināšanai. Šajā laikā tika uzsāktas plašākas diskusijas un pārdomas par profesiju kopumā. Tika izveidota profesionāļu darba grupa, kuras darba rezultātā Finanšu ministrijai tika iesniegti nozīmīgi priekšlikumi revīzijas un grāmatvedības profesijas sakārtošanai:

  • lūgt Finanšu ministrijas speciālistiem sadarbībā ar finanšu, grāmatvedības, t.sk. nodokļu un revīzijas, nozares profesionālajām organizācijām, izstrādāt finanšu, grāmatvedības, t.sk. nodokļu un revīzijas, nozares attīstības vīziju, līdzdarboties darba grupās un izteikt savu profesionālo viedokli un priekšlikumus;
  • lūgt Finanšu ministrijai izvērtēt nepieciešamību adaptēt vai apstiprināt lietošanai lieliem uzņēmumiem Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS), kurus izdod Starptautisko grāmatvedības standartu padome(IASB);
  • lūgt Finanšu ministrijai izvērtēt nepieciešamību adaptēt vai apstiprināt lietošanai IFRS mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (IFRS for SMEs);
  • lūgt pilnveidot profesijas „Grāmatvedis” izglītības standartu sistēmu, iekļaujot trešo, ceturto un piekto kvalifikācijas līmeni atkarībā no grāmatveža veicamiem uzdevumiem
  • lūgt nodrošināt grāmatvedības profesijas sakārtošanu, turpinot un attīstot grāmatvežu sertificēšanu, nosakot  prasības gan pamatizglītībai, gan turpmākai izglītībai un prakses uzturēšanai;
  • lūgt nodrošināt grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, nosakot gan pienākumu, gan atbildības līmeni;
  • lūgt nodrošināt nodokļu konsultantu sertificēšanu;

gadījumā, ja grāmatvedības profesijas standartizācija un licencēšana tiek atlikta tālākā nākotnē, pārskata gada revīzija vai obligātās ierobežotās pārbaudes būtu jāpiemēro plašākai uzņēmumu grupai. Tādējādi tiktu samazināta ēnu ekonomika, būtu iespējams pārskatīt VID darba prioritātes, vairāk orientējoties uz preventīvām darbībām un individuālu darbu ar lielajiem nodokļu maksātājiem.

Joprojām ir vērojami nozīmīgi notikumi un pavērsieni globālajā kā arī Latvijas ekonomikā. Ekonomiskā krīze izrādījās krietni vērienīgāka un dziļāka nekā tas tika prognozēts sākotnēji, jo īpaši Latvijas mērogā.

Taču es vēlētos akcentēt arī mūsu profesijas īpašo nozīmi šodienas sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, kad ticamas un kvalitatīvas finanšu informācijas nozīmīgums, būtiskums un pieejamība ir vēl svarīgāki nekā līdz šim. 

Es vēlētos veicināt mūs visus pievērst uzmanību un pārdomāt to, kā mēs visi kopā un katrs atsevišķi varētu palīdzēt un sniegt savu devumu arī turpmākājā ekonomikas atveseļošanā. Esmu pārliecināta, ka mēs to varam, gan veicot kvalitatīvi savu darbu, sniedzot revīzijas pakalpojumus, gan arī sniedzot vērtīgus padomus saviem klientiem, piedaloties likumdošanas izstrādes un izmaiņu procesos.

Ekonomiskā krīze būtiski ietekmē arī mūsu profesijas darbu, veidojot aktuālāku ētikas aspektu ievērošanu. Cienīsim sevi un viens otru, veicināsim augsta līmeņa ētikas principu ievērošanu savā darbībā. Tā ir sniegusi mums jaunas mācības un atziņas, izmantosim šīs jaunās zināšanas un pieredzi savā darbā, mācīsimies un veicināsim savus klientus mācīties no šīm atziņām.

Es novēlu visiem mums būt tālredzīgiem, mums jābūt paraugam profesionālajā un cilvēciskajā jomā. Vēlu Jums visiem saglabāt sevī vienkāršību, sirsnību, atklātību, degsmi darboties ne tikai savā bet arī profesijas un Latvijas valsts labā!

Vēlu Jums veiksmīgu un jaunām atziņām bagātīgu turpmāko darbu un attīstību!

Paldies!

 

2014.gada 30.maijā Latvijā stājusies spēkā OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, un tā nosaka dalībvalstij pienākumu novērst un apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos (ārvalstu tirgos), revidentiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcē stāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas vadītāja L.Šikore.

L.Šikore savā prezentācijā skaidroja, ka ārvalstu amatpersonu kukuļošana ir krimināli sodāms noziedzīgs nodarījums gan Latvijā, gan citās valstīs. Tika stāstīts par reāliem starptautiskās kukuļošanas lietu materiāliem, kuri publicēti Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) rokasgrāmatā  Contract and Procurement Fraud. Šīs rokasgrāmatas pamatā ir pasaules mēroga krāpšanas gadījumu izmeklēšana un zināmās krāpšanas shēmas.

Stāstot par situāciju Latvijā, L.Šikore piesauca jaunāko Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks. Tas liecina, ka 47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā.

Savā prezentācijā  KNAB pārstāve L.Šikore uzsvēra, ka iekšējam auditoram (un ārējam auditoram) jābūt pietiekamām zināšanām, lai spētu konstatēt krāpšanas pazīmes, bet netiek uzskatīts, ka auditoram jābūt tādām zināšanām, kādas ir vajadzīgas personai, kuras galvenais pienākums ir atklāt un izmeklēt krāpšanu.

Izrādot profesionāla skepticisma attieksmi, revidentiem jāpievērš īpaša vērība krāpšanas iespējām, piemēram, kontroles trūkumiem kontroles un vadības sistēmā. Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja var uzskatīt vadības un kontroles vidi par augsta riska zonu, revidentiem ieteicams vērsties vadošajās iestādēs, lai uzzinātu to viedokli par krāpšanas risku un pārbaudītu, vai tiek veikti pasākumi krāpšanas apkarošanai.

Revīzijas iestādes kā daļu no abu sistēmu audita – vadības un kontroles sistēmas un operatīvās darbības audita – pārbauda, vai pastāvošie mehānismi krāpšanas novēršanai ir piemēroti un efektīvi.

L.Šikore revidentiem ieteica: salīdziniet informāciju, tostarp pārbaudiet trešās puses informāciju, ja ir aizdomas par krāpšanu. Piemēram, tāda šaubīga faktūrrēķina patiesumu, ko izsniedzis gala saņēmējs, var pārbaudīt pie pakalpojuma sniedzēja, ja nepieciešams, pārbaudot pakalpojuma sniedzēja grāmatvedību un uzskaiti uz vietas.

LZRA izpilddirektore

Anita Mihejeva

2014.gada 27.novembra Valsts sekretāru sanāksmē tiks iesniegts izskatīšanai jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekts (skatīt pielikumā).

Jaunā likuma sagatavošanā iesaistījās darba grupa, kuras sastāvā aktīvi darbojās LZRA pārstāvji Sandra Vilcāne, Lolita Čapkeviča, Ieva Liepiņa un Iveta Rutkovska. Priekšlikumus likumprojekta uzlabošanā iesniedza arī zvērināti revidenti Ēvalds Figurnovs, Sandra Dzerele, Nelda Janoviča, Silvija Gulbe, Rūta Viktorija Majore, Nellija Pagrabniece, Baiba Krūmiņa un Inese Jegorova.

2014. gada 19. decembrī tiek plānota pēdējā darba grupas sēde, kurā tiks izskatīti citu ministriju un organizāciju iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu.

 

Pirmdiena, 10 Novembris 2014 01:21

Decembris - LZRA 20 gadu jubilejas mēnesis

1994.gada 9.decembrī, kopā sanākot pirmajiem 60 zvērinātiem revidentiem un 6 viesiem, notika Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) dibināšanas sapulce. Tādējādi līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, atdzima arī zvērinātu revidentu profesija, kam pamatus licis Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Brīvvalsts laikā izdotajā likumā, ko 1938.gadā izsludināja K.Ulmanis (skatīt 1938.g. Likums par zvērinātiem revidentiem), un  šobrīd  spēkā esošajā likumā „Par zvērinātiem revidentiem” ir daudz atšķirību – gan vispārīgajos noteikumos, gan revidentu uzraudzībā, gan biedru naudas maksāšanas kārtībā, tāpat arī zvērinātu revidentu tiesībās un pienākumos. Bet ir kas kopējs - un tās ir šīs profesijas pārstāvju fundamentālās vērtības: augsts profesionālais līmenis, kas neatņemami saistīts ar ētikas principiem jebkura revīzijas uzdevuma izpildē.

Ir daudz liecību par to, kā notika Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izveidošana - starp mums ir daudzi zvērināti revidenti, kuri piedalījās un var pastāstīt par LZRA dibināšanas sapulci 1994.gada 9.decembrī. Gatavošanās tai norisinājās jau iepriekš. Divas nedēļas pirms asociācijas dibināšanas sapulces 35 neatkarīgi Latvijas revidenti (viņu starpā I.Ludboržs, I.Ūdre (Latimira), D.Muciņš, M.Zabrauska, H.Sausiņa, E.Bernāne, N.Millere, E.Brīvmanis u.c.) sapulcējās, lai apspriestu tobrīd pašus aktuālākos jautājumus – likumprojektu par zvērinātiem revidentiem, licenču pagarināšanu un profesionālās apvienības dibināšanu.

Šajā zvērinātu revidentu sapulcē tika nolemts izveidot arī Ētikas komiteju, lai tā izskatītu iesniegumus, kurus klienti adresēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības metodoloģijas padomei. Un tā darbu sāka pirmā Ētikas komiteja piecu komitejas locekļu sastāvā: I.Ludboržs, E.Bernāne, M.Zabrauska, H.Sausiņa un N.Millere.

Līdzīgi šodienas aktualitātēm tika spriests arī par sabiedrisko attiecību jautājumiem. Revidenti nolēma: „Reklamēt revidentu profesiju un aizstāvēt zvērinātu revidentu intereses, uzstājoties presē un televīzijā, kā arī ievietojot presē paziņojumu par nākošo zvērināto revidentu sapulci”.  Tā kā šajā laikā vēl nebija ne biedrības, ne arī biedru naudas, zvērināti revidenti lēmuma izpildei iemaksāja no personīgiem līdzekļiem piecus  latus, lai nosegtu rēķina apmaksu par sludinājuma izvietošanu.

Asociācijas pirmsākumi deviņdesmitajos gados bija balstīti uz pirmo zvērināto revidentu  sabiedrisko aktivitāti, viņu vēlmi apvienoties, lai radītu pamatu savas profesijas attīstībai Latvijā. 20 gadu periodā daudzi notikumi ir būtiski ietekmējuši zvērināta revidenta profesiju. Arī šodien LZRA kā profesionāla organizācija ir joprojām savas darbības pilnveidošanas meklējumos, nostiprinot attiecības ar sadarbības un atbalsta partneriem.

LZRA 20 pastāvēšanas gados ir vadījuši pieci valdes priekšsēdētāji: Ē.Brīvmanis, S.Vilcāne, K.Potapoviča, D.Krišjāne, L.Čapkeviča. Šobrīd LZRA atkārtoti vada S.Vilcāne. Sekosim turpmākajiem rakstiem, kurās valdes priekšsēdētāji stāstīs par nozīmīgāko savas darbības laikā.

 

LZRA izpilddirektore

Anita Mihejeva

2 lapa no 2

Starptautiskās organizācijas:

Accountancy Europe  The International Federation of Accountants  Lietuvos auditorių rūmai  Audiitorkogu

Valsts institūcijas:

Grāmatvedības un revīzijas politika Valsts ieņēmumu dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija Valsts kaseValsts kontroleLatvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas organizācijas:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera    Latvijas Darba devēju konfederācija  
 

Sadarbības partneri:

logo4 Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija