Latviešu  English

LZRA

LZRA

Finanšu kontrole uzņēmumos
(infografika atvērt)
Zvērinātu revidentu nozares būtiskākie vēstures pieturpunkti (infografika atvērt)
thumb1v-2 thumb2v-2

Mūsu valsts šogad atzīmē savas pastāvēšanas simtgadi. Vien par divām desmitgadēm jaunāks ir zvērinātu revidentu amats, kuram šogad 12. jūlijā aprit 80 gadi; šogad Latvijā atzīmējam arī zvērināta revidenta profesijas atjaunošanas 25. gadskārtu.


sandraSandra Vilcāne, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja:

„Šis gads Latvijā ir īpašs. Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts un pirms 80 gadiem – 1938. gada 12.jūlijā - Latvijā tika pieņemts likums „Par zvērinātiem revidentiem”, kas lika pamatu neatkarīga zvērinātu revidentu institūta izveidei mūsu valstī. Atgūstot neatkarību, 1993. gadā tika atjaunota neatkarīgu zvērinātu revidentu profesija. Tas bija arī gads, kad Latvijā ieviesa trīs jaunus likumus: likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, likumu „Par grāmatvedību” un „Valsts kontroles likumu”. Valstī notika izmaiņas visā finanšu uzskaites sistēmā. Bija noteikts pārejas periods, lai aizietu no „padomju” grāmatvedības uzskaites sistēmas uz „jauno”, pašreiz spēkā esošo, grāmatvedības sistēmu, kas tika izveidota saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tādēļ ceturtdaļgadsimta profesijas svētkus šogad svin ne tikai zvērināti revidenti, bet arī grāmatveži un Valsts Kontroles darbinieki. Sveicam kolēģus: Valsts kontroles revidentus un visus Latvijā strādājošos grāmatvežus un to profesionālās organizācijas - Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju tās priekšsēdētāja Andreja Ponomarjova vadībā un Valsts kontrolē strādājošos Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vadībā ar saviem profesijas svētkiem!”


Interesanti palūkoties, kādu attīstības ceļu zvērināta revidenta profesija ir nogājusi šo 80 gadu laikā, kas no tolaik aktuālā ir būtisks profesijai arī mūsdienās, ar kādiem izaicinājumiem šobrīd saskaras nozare, kā arī kādas perspektīvas tā redz nākotnē. 

Pirmsākumi neatkarīgai revīzijai meklējami Lielbritānijā


andrejsLai labāk izprastu, kāds bijis pamats neatkarīga zvērināta revidenta profesijas pirmsākumiem Latvijā, jāpalūkojas, kā vispār radusies šī profesija.

Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Grāmatvežu asociācijas priekšsēdētājs, ir pētījis dažādus avotus, vēsturiskas liecības. Viņš norāda:

„Par neatkarīgā audita izveidošanas galveno iemeslu tiek uzskatīts fakts, ka, attīstoties ekonomikai, tika sadalītas funkcijas starp uzņēmumu īpašniekiem un to administrāciju. Kompāniju dalībniekiem (akcionāriem) bija nepieciešamas kapitāla saglabāšanas un dividenžu maksāšanas garantijas. Lai to panāktu, bija jāizpilda tādi nosacījumi, kā atbilstoša uzskaites kārtošana un uzņēmuma efektīva funkcionēšana. Savukārt, neatkarīgā eksperta (auditora) uzdevums bija sniegt savu atzinumu par administrācijas sagatavoto finanšu pārskatu ticamību un pareizību, kā arī par to, vai uzņēmums varēs darboties tuvākajā laika periodā. Šie iemesli un nosacījumi kļuva par pamatu ne tikai neatkarīgā audita izveidošanai, bet arī tā sekmīgai attīstībai.” 

Par audita dzimteni tiek uzskatīta Lielbritānija. XIII gs. rakstiskie avoti liecina, ka auditori veica neatkarīgā kontroliera pienākumus, pārbaudot grāmatvedības kontus, un Lielbritānijā kopš 1844.gada iznāca vairāki likumi, un saskaņā ar tiem akciju sabiedrību valdēm ne retāk kā vienu reizi gadā bija nepieciešams pieaicināt speciālistu kompānijas grāmatvedības kontu un akcionāriem iesniedzamā pārskata pārbaudei. Arī ASV parādās grāmatvežu neatkarīgās sabiedrības. Pirmā šāda sabiedrība tika izveidota 1896.gadā Ņujorkā, un šīs sabiedrības locekļi sevi nosauca par „zvērinātiem grāmatvežiem”.
Vairāk nekā 170 gadu pastāvēšanas laikā neatkarīgais audits ir veicis vairākas attīstības stadijas (posmus), kuras atbilst noteiktam ekonomisko attiecību līmenim. 
Sandra Vilcāne uzsver: „Zvērināta revidenta profesijā galvenais ir sniegt uzņēmējiem, akcionāriem, institūcijām, kreditoriem, investoriem, valstij skaidru un patiesu priekšstatu par konkrētās sabiedrības finanšu pārskatu: sabiedrības finansiālo stāvokli, tās peļņas rezultātu, finanšu pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī valstij aprēķinātiem un samaksātajiem nodokļiem. Arī pirms 80 gadiem mērķis bija tāds pats: pieaicināt zvērinātu revidentu, lai pārliecinātos, ka uzņēmējsabiedrība ievēro visus likumus, maksā nodokļus atbilstoši likuma normām, un gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Tolaik, 1938.gadā, Latvijā pieņemot šo likumu, bija vēlēšanās piesaistīt vairāk investoru, attīstīt ražošanu un, lai ieguldītājiem būtu drošība par ieguldījumiem, bija nepieciešams profesionālu ekspertu slēdziens, ka investīcijas konkrētā uzņēmumā ir drošas, ka tas var veiksmīgi turpināt savu darbību. Arī mūsdienās šis mērķis un uzdevumi nav mainījušies.”

„Mūsdienu neatkarīgā revīzija pārdzīvo straujas pārmaiņas. Turpinās intensīvi pētījumi revīzijas jomā. Tas, piemēram, izpaužas jaunu revīzijas standartu pieņemšanā, kuri ir orientēti ne tikai uz vēsturiskās informācijas pārbaudi, bet arī uz uzņēmuma nākotnes darbību,” komentē A. Ponomarjovs.

...tikmēr Latvijā...

Vēsturiski Latvijā finanšu kontrolieru/revidentu pienākums bija valsts līdzekļu uzraudzīšana un pareiza izlietošana. 18.gs., Latvijai esot Krievijas impērijas sastāvā, tika piemēroti Krievijas impērijas likumi, tajā skaitā par revīzijas veikšanu. Krievijas imperatora Pētera I (Lielais) valdīšanas laikā (1696.–1721.) centrālās varas pastiprināšanas un kontroles pilnveidošanas nolūkos Krievijas impērijā tika nodibināta tā saucama Revīzijas kolēģija (“Ревизион-коллегия”), kuras būtība izpaudās tai pakļauto iestāžu izrakstu no ieņēmumu/izdevumu grāmatām pārbaudē. Šajā periodā Krievijā tika ieviests revidenta amats, kurā savienojās lietveža, sekretāra un prokurora pienākumi. Krievijas imperatora (ķeizara) Aleksandra II valdīšanas laikā (1855.-1881.) 1858.gadā sākās valsts kontroles reforma, kuras mērķis bija valsts resursu koncentrēšana finanšu ministrijas rokās, valsts līdzekļu sadalīšana pēc to svarīguma un saskaņā ar noteikto kārtību, un budžeta izpildes neatkarīgās revīzijas institūcijas izveidošana. Reforma sekmīgi tika īstenota un rezultātā situācija ar valsts līdzekļu izlietojumu būtiski uzlabojās.

Gadu pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gada 18.novembrī, Latvijas Pagaidu valdība pieņēma pagaidu noteikumus „Par Valsts kontroli”, kā arī Revīzijas pagaidu reglamentu, bet 1923.gadā ar jauna „Valsts kontroles likuma” pieņemšanu, raksturoja Valsts kontroli kā neatkarīgu koleģiālu iestādi, bet par tās uzdevumu noteica „raudzīties, ka valsts līdzekļu ievākšana, to izlietošana un vispār rīcība ar valsts mantu būtu likumīga, lietderīga un pareizi izvesta”. Likumu „Par valsts kontroli” atjaunoja 1993.gadā, un Valsts kontrole šogad svin 25. gadadienu, kopš atjaunots tās statuss.
1938. gada12. jūlijā Ministru kabinets pieņēma un Valsts prezidents 18. jūlijā izsludināja pirmo likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, izveidojot Latvijā zvērinātu revidentu institūtu, ko sekmēja normatīvo aktu prasības par obligātu zvērinātu revidentu veikto gada pārskatu revīziju arī akciju un paju sabiedrībās. Ar šo likumu tiek noteiktas prasības tām personām, kuras veic gada pārskatu revīzijas – zvērinātiem revidentiem un viņu palīgiem, kā arī noteikta kārtība, kādā veicama gada pārskatu (t.sk. bilanču, mēnešu pārskatu) revīzija, kā arī grāmatu un dokumentu pārbaude. Pirms tam revīzijas uzdevumu organizācijās veica brīvprātīgi, izvēlot revidentus no sava vidus. Pirms šī likuma revidenti darbojās arī Biržā.

Zvērinātu revidentu saraksts grāmatas 1.lapāSaskaņā ar 1938. gada likumu „Par zvērinātiem revidentiem” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) bija zvērinātu revidentu uzraudzības orgāns, kura pārziņā ir uzraudzīt zvērinātu revidentu un viņu palīgu darbību, noteikt kvalifikācijas pārbaudījumus zvērinātu revidentu kandidātiem, uzdot zvērinātiem revidentiem izpildīt revīzijas un citus lietpratēja uzdevumus. Zvērinātu revidentu kandidātu pārbaudes komisija sastāvēja no Finanšu ministrijas, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes un LTRK pārstāvjiem. 

Likumā tika skaidri definēti zvērinātu revidentu pienākumi un tiesības revīzijas uzdevuma veikšanā – zvērinātam revidentam, izpildot revīzijas uzdevumus, bija jāpārbauda, vai bilance, zaudējumu un peļņas konts un gada pārskats sastādīti pareizi, vai tie saskan ar likumu, vai uzņēmuma vai iestādes vadītāji rīkojušies kā kārtīgi veikalnieki, jākonstatē, vai bilance sniedz skaidru un patiesu ainu par uzņēmuma vai iestādes mantas stāvokli un vai zaudējumu un peļņas konts rāda pareizu darbības rezultātu. Tāpat zvērinātiem revidentiem bija tiesības piedalīties inventūras uzņemšanā un bija jāpārbauda, vai tā izdarīta pareizi, bija jāpārbauda bilancē uzrādītā manta, iestādes kase, vērtspapīri, noguldījumi, vekseļi, preces un cenas, kā arī bija tiesības pieprasīt no uzņēmuma vai iestādes vadības visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Zvērinātiem revidentiem bija tiesības piedalīties pilnsapulcē, bija jānolasa akciju un paju sabiedrību pilnsapulcēs zvērināta revidenta ziņojums pirms gada pārskata apstiprināšanas un jāsniedz vajadzīgos paskaidrojumus.
Saskaņā ar šo likumu, zvērināti revidenti bija atbildīgi par zaudējumiem, kas cēlušies no to rupjas neuzmanības, ļaunprātīgas rīcības vai noslēpumu izpaušanas dēļ. LTRK priekšsēdētājs varēja ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu revidentu uz privātpersonas un iestādes sūdzības pamata, kā arī pēc paša LTRK priekšsēdētāja ieskata. LTRK priekšsēdētājam bija tiesības uzlikt sodu zvērinātam revidentam par pienākumu nepildīšanu, nepareizu, nolaidīgu, paviršu vai negodīgu rīcību: izteikt piezīmi, rājienu, aizliegt izpildīt zvērināta revidenta pienākumu pildīšanu uz laiku ne ilgāku par gadu, kā arī tiesības izslēgt zvērinātu revidentu no zvērinātu revidentu skaita (saraksta). Labā ziņa ir tā, ka revidenti strādāja profesionāli un atbildīgi pildīja tiem uzliktos pienākumus un to sodīšana netika piemērota.

ZR iesniegums LTRKZvērināta revidenta pašrocīgs iesniegums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšēdētājam 1938.gads

1938.gada likumā skaidri bija noteikti gadījumi, kad zvērināti revidenti nevar uzņemties veikt revīzijas uzdevumu (pēc savas būtības tie atbilst mūsdienu neatkarības prasībām zvērināta revidenta darbībā).

 „Tādējādi var teikt, ka neatkarīgā auditorkontrole Latvijā tika izveidota 1938.gadā, ar Likuma pieņemšanu un zvērinātu revidentu institūta nodibināšanu,” piebilst A. Ponomarjovs.
Laika periodā no 1938.līdz 1940. gadam Latvijā darbojās 75 zvērināti revidenti.
Jāpiezīmē, ka, kaut arī zvērinātu revidentu uzraugs tagad ir Finanšu ministrija, tomēr saikne ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK)  ir palikusi arī mūsdienās: LZRA tāpat kā citi Latvijas uzņēmēji ir pilntiesīgs LTRK biedrs.
Padomju varas gados nepastāvēja neatkarīgu zvērināto revidentu institūts, kāds tas bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, un kāds tas tika atjaunots pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas. Ar 1940. gada 29.jūlija Latvijas PSR Ministru kabineta likumu „Par zvērināto revidentu likuma atcelšanu” tika likvidēta zvērinātu revidentu institūcija, revidentu pienākumus un lietas nodeva Valsts kontrolei un tika izveidoti Tautas kontroles orgāni, kuri darbojās līdz Latvijas PSR pastāvēšanas beigām. Latvijas PSR Finanšu ministrijas un citu ministriju sastāvā bija Kontroles un revīzijas pārvaldes, uzņēmumu struktūrās bija revīzijas nodaļas ar saviem revidentiem.

Profesija „atdzima” pirms 25 gadiem

 Neatkarīgās revīzijas profesija Latvijā tika atjaunota saskaņā ar LR Ministru Padomes 1990.gada 19.decembra lēmumu Nr.230 „Par auditorkontroles organizēšanu republikā”, kurā tika noteikta nepieciešamība organizēt neatkarīgu auditorkontroli ekonomiskās patstāvības un pārejas uz tirgu ekonomiku apstākļos – laikā, kad īstenojas radikālās reformas un reorganizēta valsts ekonomikas vadīšana un kontrole. Likumi „Par zvērinātiem revidentiem” kopš 1938. gada tika pieņemti piecas reizes, kas katru reizi tika papildināti ar jaunām prasībām, lai pilnveidotu zvērinātu revidentu darbu – 1938., 1992. (stājās spēkā 1993. g., ko nozare uzskata par savu otro „dzimšanas dienu”- red.), 1995., 1996. un 2001.gadā. Katrā no šiem likumiem kopā ar citiem attiecīgajā periodā pieņemtiem normatīviem aktiem un dokumentiem tika risināti aktuālākie neatkarīgās revīzijas jautājumi. 1938.gada likums „Par zvērinātiem revidentiem” ietvēra daudzas normas un prasības, kuras joprojām ir aktuālas zvērināta revidenta profesionālajā darbībā: zvērināta revidenta neatkarība, konfidencialitāte, atbildība, profesionālās darbības uzraudzība. Arī jēdzieni „uzticības uzdevums” un „lietpratēja uzdevums” 2001.gadā tika atkal iestrādāti normatīvajos aktos, un pēc būtības tie papildināja 1938.gada likumā lietoto terminoloģiju. 1992.gada likumā „Par zvērinātiem revidentiem” tika nosaukti trīs ētikas pamatprincipi, kurus zvērinātiem revidentiem nepieciešams ievērot savā profesionālajā darbībā: kompetence, godīgums, objektivitāte (neatkarība). Zvērinātiem revidentiem revīzijas un pārbaudes jāveic profesionāli kompetenti un godīgi. Zvērināti revidenti nedrīkst veikt likumos paredzētas revīzijas un pārbaudes, ja viņš/viņa ir personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts revīzijas vai pārbaudes iznākumā, vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa/viņas objektivitāti. 2001.gadā pieņemtajā likumā „Par zvērinātiem revidentiem” plaši tika definēta zvērināta revidenta profesionālā darbība, kā arī zvērinātu revidentu komercsabiedrību tiesības, pienākumi un atbildība, kuri atbilst mūsdienu revīzijas tiesību normu prasībām.

Sandra Vilcāne: „Tas, kas nav mainījies kopš 1938. gada un kas ir arī šobrīd: prasība, lai zvērinātu revidentu darbs atbilstu augstākajām ētikas un morāles normām, un tas ir pamatoti, jo dažkārt no zvērināta revidenta darbības ir atkarīga uzņēmuma labā slava un daudzu personu novērtējums. Zvērināta revidenta darbību noteica ētikas normas, arī pašlaik mums ir saistošs profesionāli strādājošo revidentu Ētikas kodekss, kuru pielietojam savā darbā. Mums jābūt neatkarīgiem, kompetentiem, objektīviem lēmumu pieņemšanā un ir jāpilda arī  klusēšanas pienākums. Par zvērinātiem revidentiem var kļūt (un būt) persona, ar nevainojamu reputāciju: šādas prasības ir bijušas gan pirms 80 gadiem, gan ir arī šobrīd. Tādēļ tiek dots zvērests, ka zvērināts revidents ievēros ētikas normas.”
Varam salīdzināt, kādu solījumuzvērināti revidenti sniedza pirms 80 gadiem, kādu - mūsdienās. Pirms teju gadsimta zvērināti revidenti zvērēja: „Apņemos un solos, ka man uzticētās revīzijas izdarīšu pēc savas labākās apziņas un pārliecības, neļaujoties nekādiem iespaidiem. Solos neuzņemties revīzijas organizācijās, ar kurām man veikalnieciskas vai citādas mantiskas attiecības, vai kuru atbildīgie vadītāji ir ar mani radniecības vai svainības attiecībās. Solos neizpaust organizācijas veikalnieciskos noslēpumus, apzinoties, ka par šā solījuma un uzticēto pienākumu nekārtīgu izpildīšanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā.”
Mūsdienās pirms zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas nodod šādu zvērestu: „Zvēru ievērot Latvijas Republikas likumus, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtus un godīgi pildīt savus pienākumus, apzinoties, ka par šā zvēresta laušanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā.”
Ingrīda Latimira, LZRA valdes priekšsēdētājas vietniece: „Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no profesijas: vai tas būtu revidents, pārdevējs vai politiķis, ir jāievēro ētikas principi. Mūsu profesijā ētikas jautājums ir jo īpaši būtisks. Mēs esam kā ārsti uzņēmumam, un mums ir jāpalīdz, lai uzņēmumam būtu laba „veselība” un „asinsrite” (naudas plūsma). No tā, kā strādā uzņēmums: vai tas būtu liels vai mazs, ir atkarīgs mūsu valsts stāvoklis, jo bez uzņēmējiem tā nevar pastāvēt, jo visi valsts un pašvaldību pārvaldē strādājošie, kā arī valsts sniegtie pakalpojumi, ir atkarīgi no nomaksātajiem nodokļiem. Ja nebūs, kas maksā nodokļus, nebūs arī valsts.”
1996.gada likumā tika noteikts konfidencialitātes princips zvērinātiem revidentiem: ir aizliegts izpaust informāciju, ko viņš guvis, pildot profesionālos pienākumus, viņš nedrīkst šo informāciju izmantot vai atklāt bez revīzijas uzdevuma devēja rakstveida pilnvarojuma, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas nolēmumu viņam ir tiesības vai pienākums to darīt.

dace-sondakaDace Šodnaka, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktores vietniece, Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļas vadītāja, piebilst:

„ Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums ievērot ES tiesību aktu prasības, kas ir ieviestas vai attiecīgi pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos, un ir jomas, kurās zvērinātiem revidentiem, veicot savu profesionālo darbību – revīzijas pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums ziņot kontrolējošajām iestādēm par revīzijas laikā konstatētajiem pārkāpumiem un faktiem, kas apdraud sabiedriski nozīmīgu struktūru darbību vai kur ir konstatēts krāpšanas un skaidrās naudas „atmazgāšanas” risks. Šeit ir minams Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas noteic, kādos gadījumos zvērinātiem revidentiem jāziņo Kontroles dienestam (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam), Revīzijas pakalpojumu likums, kas uzliek pienākumu zvērinātiem revidentiem ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā tiek konstatēti sabiedriskas nozīmes struktūru darbību reglamentējošo normatīvo aktus pakāpumi, darbības turpināšanas riski, kas var ietekmēt finanšu nozari, vai, ja revīzijas laikā rodas aizdomas par klienta negodīgu rīcību, t.sk. iespējamu labumu došanu kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību nodošanu valsts amatpersonai, - pienākums ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.”

Asociācijai būtiska loma profesijas attīstībā  

Saskaņā ar 1996.gada 26.novembrī Valsts prezidenta izsludināto likumu „Par zvērinātiem revidentiem” par zvērinātu revidentu darbības paregulējošo institūciju kļuva Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (Latvijas Zvērinātu revidentu apvienība (vēlāk – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, LZRA), kas bija nodibināta 1994. gadā. Apvienību tolaik nodibināja 75, Latvijā strādājošie zvērināti revidenti – red.).1995. gada 24.augustā pieņemtajā likumā „Par zvērinātiem revidentiem” pirmo reizi šajā likumā tika noteikts šīs apvienības mērķis - Latvijas Zvērinātu revidentu apvienība ir neatkarīga zvērinātu revidentu profesionālā sabiedriskā organizācija, kas izveidota, lai rūpētos par zvērinātu revidentu profesijas prestižu, veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, kā arī pildītu šajā likumā un citos likumos noteiktās funkcijas. Pēc pieciem gadiem, 2001.gadā, pieņemot jaunu likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, LZRA pienākumi tika saglabāti un paplašināti, īpaši jautājumos, kas skar zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbības uzraudzību un kvalitātes kontroli, lai LZRA varētu turpināt nodrošināt profesionālo standartu un ētikas normu, kā arī citu uz profesiju attiecināmo regulējošo normatīvo aktu ievērošanas un LZRA biedru profesionālās darbības uzraudzību, kā arī izsniegtu sertifikātus un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences.
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem,zvērinātu revidentu profesija ir reglamentēta. Zvērināti revidenti savu profesionālo darbību – revīzijas pakalpojumus -  ir tiesīgi veikt tikai sertificēti, strādājot individuāli vai licencētās zvērinātu revidentu komercsabiedrībās.
Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, stāsta, ka  LZRA jau 24 gadus aktīvi pilda visas tai ar  likumu noteiktās funkcijas. „Mums ir trīs lieli darbības virzieni. Pirmais: savu biedru sertificēšana, licencēšana, uzraudzība, izglītošana un tālākizglītība. Veicam kvalitātes kontroles pārbaudes, kurās pārbaudām, kā zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas veikšanā ievēro Starptautisko revīzijas standartu prasības un ētikas normas. Esam izstrādājuši arī vairākus noteikumus, nolikumus, kārtības, kas attiecas uz zvērinātu revidentu darbu (ir arī Disciplinārlietu nolikums), kas disciplinē mūsu biedru darbību. Otrais virziens: regulāra sadarbība ar valsts institūcijām: Finanšu ministriju, Valsts Kontroli, Valsts Kasi, VID, KNAB un Kontroles dienestu (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) kopīgā valsts mērķa sasniegšanā: tautsaimniecības izaugsmē, cīņā pret skaidās naudas „atmazgāšanu” un „ēnu ekonomikas” izskaušanu. Un trešais virziens: esam starptautiskā apritē. Esam Eiropas Grāmatvežu asociācijas (Accountancy Europe) un Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) biedri. Sadarbojamies ar savām tiešajām kaimiņvalstīm: Lietuvas Zvērinātu revidentu asociāciju (vadītājs Saulius Lapšinskas), Igaunijas Zvērinātu revidentu asociāciju (vadītājs Märt-Martin Arengu), Polijas Zvērinātu revidentu asociāciju (prezidents Krzysztof Burnos) u.c. Eiropas zvērinātu revidentu asociācijām, kā arī ar tālākiem kolēģiem, piemēram, Azerbaidžānas Republikas zvērinātu revidentu kameru (valdes priekšsēdētājs Novruzov Vahid Tapdig). Sadarbība ar citu valstu kolēģiem ir noderīga pieredzes un viedokļu apmaiņa, t.sk. darbības organizēšanā, uzraudzībā, pilnveidošanā,” paskaidro S. Vilcāne.

Zvērinātu revidentu profesionālās darbības valsts uzraugs: Finanšu ministrija

Saskaņā ar 2004.gada 4.februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par zvērinātiem revidentiem” zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai tika noteikta arī valstiskā uzraudzība. Saskaņā ar šo likumu jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā LZRA deleģētajiem uzdevumiem, LZRA atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā (valstiskajā uzraudzībā). Tāpat arī likums noteica, ka LZRA lēmumus, kas saistīti ar sertificēšanu, komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā LZRA deleģētajiem uzdevumiem, var apstrīdēt Finanšu ministrijā.

Dace Šodnaka, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktores vietniece, Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļas vadītāja, skaidro: ka šobrīd Finanšu ministrija gan izstrādā un īsteno valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā, gan arī veic LZRA darbības valsts deleģētajo uzdevumu valstisko pāraudzību un sadarbojas ar citu ES dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, lai nodrošinātu efektīvu valstisko uzraudzību, paaugstinātu zvērinātu revidentu sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitāti un vairotu sabiedrības uzticību šai profesijai. Tāpat arī svarīgi uzsvērt, ka saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu un atbilstoši Eiropas Savienības Regulai Nr.537/2014 (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK) Finanšu ministrija jau kopš 2017.gada 1.janvāra ir noteikta kā kompetentā iestāde, kas veic tiešo valstisko uzraudzību par sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) ieceltajiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas šīm struktūrām sniedz revīzijas pakalpojumus (SNS: finanšu institūcijas un komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū – red.). Finanšu ministrijas kompetencē ir izskatīt personu sūdzības par zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem SNS un normatīvo aktu pārkāpuma gadījumos piemērot sankcijas un/vai uzraudzības pasākumus zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, tāpat arī veikt neatkarīgas sniegto revīzijas pakalpojumu SNS kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu prakses vietās. Finanšu ministrijai, veicot kompetentajai iestādei ar likumu un Eiropas Savienības Regulu Nr.537/2014 tai noteiktos uzdevumus, ir noteiktas plašas rīcības pilnvaras, t.sk. tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras personas saistībā ar konkrētajam klientam, kas ir SNS, sniegto revīzijas pakalpojumu, veikt ar izmeklēšanu saistītas citas darbības. Finanšu ministrija piemēroto sankciju un/vai uzraudzības pasākumu par pārkāpumu atbildīgajam zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai publicē savā tīmekļa vietnē internetā, kā arī paziņo Eiropas Komisijai (arī Committee of European Auditing Oversight Bodies,CAEOB). Tomēr Finanšu ministrijas kā kompetentās personas mērķis nav sodīt, bet gan novērst normatīvo aktu pārkāpumu un tā atkārtotu rašanos, lai sekmētu drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu sniegšanu un aizsargātu sabiedrības intereses.

kopbilde

Kopš 2010. gada Finanšu ministrija kā zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu profesionālās darbības valstiskais uzraugs sadarbībā ar LZRA veic revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles pārbaudes zvērinātu revidentu praksēs. Dace Šodnaka, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktores vietniece, Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļas vadītāja, piebilda, ka „sadarbību ar LZRA vērtē kā uzraudzības institūciju kopīgu komandas darbu. Finanšu ministrijai, izstrādājot komercsabiedrības revīzijas politiku, šī sadarbība ir veicinājusi dziļāku izpratni par revīzijas metodoloģiju un praksi, pieredzi, ar kuru mēs varam dalīties arī ar citiem kolēģiem Eiropā Savienības dalībvalstu kompetentajās iestādēs. Darbojoties CEAOB, Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei ir paplašinājies sadarbības loks ar citu valstu kompetentajām iestādēm gan kopīgu izmeklēšanu un inspekciju gadījumos.”

Izglītības prasības: augstas gan pirms 80 gadiem, gan mūsdienās

Lai kļūtu par zvērinātu revidentu, pirms 80 gadiem bija jāizpildās vairākiem nosacījumiem, piemēram, bija kandidātam bija jābūt 30 gadu vecumu sasniegušam (mūsdienās šis vecuma cenzs ir 25 gadi), bija jābūt atbilstošām zināšanām vai nu tautsaimniecībā, ekonomikā, vai tiesībzinātnēs, bija jābūt pabeigtai Universitātei, vai arī pabeigtai vidusskolai ar vismaz 10 gadu pieredzi šai profesijā. Lai kļūtu par zvērinātu revidentu, bija jānokārto 4 eksāmeni. Mūsdienās, lai iegūtu zvērināta revidenta sertifikātu, ir jānokārto 5 eksāmeni, jābūt iegūtai (Latvijā vai ārvalstīs) augstākajai izglītībai ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, jābūt vismaz 3 gadu pieredzei klienta gada pārskatu pārbaudē un finanšu revīzijā, kā arī nevainojamai reputācijai, stāsta Jānis Mežiels, LZRA valdes loceklis, Eksaminācijas komitejas vadītājs.
2007. gadā LZRA nodibināja Izglītības centru, kas pretendentiem, kuri vēlas iegūt zvērināta revidenta sertifikātu, piedāvā sagatavošanas kursus eksaminācijai. Zvērinātiem revidentiem tiek nodrošināts tālākizglītības process, bet finanšu sektora darbiniekiem - apmācības grāmatvedības, tiesību, biznesa vadības un nodokļu jautājumos. Izglītības centrs izveidojis un grāmatvežiem piedāvā divas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētās mācību programmas: „Grāmatvedība no 0 līdz bilancei” un „Starptautiskie finanšu pārskatu standarti”. Izglītības centra lektoriem ir pieredze zvērināta revidenta darbībā un daudzi no tiem ir starptautisku audita kompāniju darbinieki ar plašu starptautisku darba pieredzi. LRZA noslēdzies Pasaules bankas finansētais projekts sadarbībā ar Finanšu ministriju, kura ietvaros pilnībā pārskatītas eksāmenu programmas zvērinātu revidentu pretendentiem.

Jnis-MezielsJānis Mežiels, LZRA valdes loceklis, Eksaminācijas komitejas vadītājs, mudina zvērinātu revidentu palīgus aktīvāk izvēlēties kļūt par zvērinātiem revidentiem.

„Ik gadu eksāmenu sesijā, kas mums ir vienreiz gadā no septembra līdz novembrim, pārbaudījumus nāk kārtot līdz 20 zvērinātu revidentu palīgu. Tāpat kā visa mūsu sabiedrība noveco, arī mūsu profesija noveco: 67% zvērinātu revidentu ir vecumā no 46 līdz 70 gadiem, tādēļ jūtam, ka nepieciešama paaudžu nomaiņa. Tiesa, pēdējo pāris gadu laikā interese par šo profesiju ir augusi,” saka viņš.

Stiprināt neatkarību

Sandra Vilcāne: „90% no zvērinātu revidentu darba apjoma ir obligātās, ar likumu noteiktās, gada pārskatu revīzijas un ierobežotās pārbaudes. Zvērināta revidenta darba ieguldījums ir ļoti nozīmīgs, jo, vienlaikus veicot finanšu pārskata revīziju kapitālsabiedrībai, valsts iestādei, pašvaldībai, mēs norādām arī uz tām lietām, kas būtu jāsakārto un būtu pilnveidojamas finanšu uzskaitē. Esam uzņēmējiem arī konsultanti finanšu jomas sakārtošanā. Papildus revīzijām varam sniegt dažādas profesionālas konsultācijas, veikt lietpratēja darbu (tiesa, nevar to sniegt tiešajam klientam, kuram veicam revīziju). Zvērināti revidenti piedalās arī uzņēmumu vērtēšanā, uzņēmumu reorganizācijas procesā, palīdz analizēt darbības rādītājus un izstrādāt uzņēmuma ilgtermiņa darbības stratēģijas, veic koncerna atkarības pārskata pārbaudes, strādā ar biržas emitentiem, tiem, kas vēlas kotēties biržā, sniedz zvērināta revidenta atzinumu par finanšu pārskata periodu trim gadiem, un sniedz citus lietpratēju pakalpojumus.”
Dace Šodnaka piebilst, ka zvērinātu revidentu veikto darbu (gada pārskatu revīziju) varētu salīdzināt ar ārsta darbību, jo „zvērināts revidents veic uzņēmuma saimnieciskās (finanšu) darbības „veselības” pārbaudi, pārliecinoties, vai ar uzņēmuma „veselību” viss ir kārtībā, t.i., vai saimnieciskā darbība un finanšu operācijas veiktas korekti un atbilstoši normatīvajiem aktiem, vai nepastāv kādi draudi darbības turpināšanai. Zvērināts revidents kā „uzņēmuma ārsts” sniedz arī padomus darbības uzlabošanā”. Tomēr pašlaik Eiropā ļoti aktuāls ir jautājums par zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbības neatkarības stiprināšanu, ņemot vērā, ka profesijā ir zinoši un kompetenti finanšu jomas speciālisti, kas spēj konsultēt gan nodokļu aprēķināšanā, gan arī sniegt dažāda veida novērtējumus u.tml.. „Pastāv bažas, ka zvērināts revidents, sniedzot gan revīzijas pakalpojumu, gan citus ārpakalpojumus tam pašam revīzijas klientam, varētu būt ieinteresēts revīzijas iznākumā. Tādēļ jau ar jauno tiesisko regulējumu revīzijas jomā ļoti stingri tiek vērtēti papildus pakalpojumi, kas sniegti vienam un tam pašam revīzijas klientam, lai izslēgtu iespējamo interešu konflikta un pašrevīzijas risku,” paskaidro viņa. 

Zvērinātu revidentu nozare pašreiz

Pašlaik (dati uz 2018.g. jūliju) Latvijā aktīvi darbojas 165 zvērināti revidenti: tie ir gan individuālie komersanti, fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, gan arī zvērinātu revidentu  komercsabiedrībās strādājošie zvērinātie revidenti. 2018. gada sākumā Latvijā darbojās 129 zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Zvērinātu revidentu nozare ir izteikti sievišķīga: 80% tajā strādājošo ir daiļā dzimuma pārstāves. Vienam zvērinātam  revidentam  vidēji ir no 5 līdz 10 revidenta palīgi. Pašlaik ar šo zvērinātu revidentu skaitu esot pietiekami. „Ja salīdzinām darba apjomu vai veikto revīziju skaitu 2008./2009. gadā, tas ir mazinājies par 28 %. Toties, veicot revīziju klientiem, ir palielinājies revīzijas procesa darba apjoms kopumā, arī revīzijā iegūto pierādījumu dokumentēšanas apjoms ir pieaudzis. Lai sniegtu revidentu atzinumu, revīzijās ir nākušas klāt vairāk revīzijas procedūras, kuras nosaka grozījumi Starptautiskajos revīzijas standartos un citos specifiskos likumos, kā arī zvērināta revidenta atbildības līmenis ir palielinājies,” komentē Sandra Vilcāne.
Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem revidēto uzņēmumu īpatsvariem Eiropā. Citās Eiropas valstīs revīzija obligāta ir vismaz 10% uzņēmumu, bet Latvijā 2017.gadā revidēto uzņēmumu gadu pārskatu skaits bija 6937 jeb 7% no VID reģistrēto uzņēmumu-nodokļu maksātāju kopskaita (97 000). No kopumā revidētajiem uzņēmumiem 89% jeb 6184 uzņēmumiem revīzija bija bez iebildumiem.
Šādu revidēto uzņēmumu īpatsvaru LZRA pārstāvji skaidro ar mūsu tautsaimniecības apmēriem, un cer, ka Latvijā būs vairāk lielu uzņēmumu. „Ja Latvijā straujāk attīstīsies ražošana, attīstīsies arī citas uzņēmējdarbības jomas, tad augs arī pieprasījums pēc revidentu pakalpojumiem,” piebilst Sandra  Vilcāne.

Zvērinātu revidentu profesijas izaicinājumi

Dace Šodnaka atgādina, ka aizvadītais, 2017. gads, bijis pagrieziena gads, nesot daudzas novitātes zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, kā arī uzraudzībā. Ar 2017.gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”, ar kuru Latvijā tika pārņemtas ES tiesību aktu jaunās prasības revīzijas jomā. Ar šiem grozījumiem tika mainīts likuma nosaukums (turpmāk saukts: „Revīzijas pakalpojumu likums”), kā arī precizēts šā likuma mērķis un darbības joma. „Revīzijas pakalpojumu likums” regulē to personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kuri izpaužas kā revīzijas pakalpojumi, un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības kopējās intereses. Likums noteic jaunas prasības zvērinātu revidentu profesionālās darbības – revīzijas pakalpojumi - veikšanai un valsts un pašvaldību institūciju finanšu revīzijas kvalitātes uzlabošanai, pilnveidojot revīzijas pakalpojumu uzraudzības un kontroles procesu, kā arī nosakot jaunas prasības sabiedriskas nozīmes struktūru finanšu pārskatu revīzijām, šo revīziju iekšējās kvalitātes kontroles sistēmai, un arī revīzijas komitejas darbībai un uzraudzībai. Finanšu ministrija ir noteikta kā kompetentā iestāde pār zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrām uzraudzību. Šobrīd likums ir līdz šim visplašākais revīzijas nozares likums, kurā ietvertas ES un starptautiskās prasības revīzijai, kvalitātes kontrolei, paplašinātas zvērinātu revidentu ziņošanas prasības, jaunas prasības attiecībā uz SNS gada pārskatu revīzijām u.c..

Ar pērnajā gada spēkā stājušos likumu ir būtiski jauninājumi pašvaldību un valsts iestāžu revīziju veikšanai, tāpēc LZRA saka lielu paldies Valsts Kontroles (VKo) vadībai par ieguldījumu likumā noteikto prasību praktiskajā piemērošanā. VKo veic savas revīzijas saskaņā ar (publiskā sektora) starptautiskajiem revīzijas standartiem augstākajām revīzijas iestādēm, ar grozījumiem likumā arī zvērinātiem revidentiem, veicot finanšu revīzijas valsts un pašvaldību institūcijas, ir jāievēro minētie (publiskā) sektora revīzijas standarti un VKo kā grupas revidenta norādījumi. Šobrīd notiek kopīgs darbs pie tālākizglītības nodrošināšanas zvērinātiem revidentiem, kas veic finanšu revīzijas valsts un pašvaldību institūcijās: VKo organizētas apmācība zvērinātiem revidentiem, lai tie apgūtu atbilstības un lietderības revīzijas principus un pārņemtu VKo praksi.
Tieši tālākizglītību nozaru un starptautiskajos standartos LZRA vadība nosauc kā pašlaik aktuālo jautājumu, kā arī zvērinātu revidentu profesionālās darbības uzraudzību.
Dace Šodnaka informē, ka pašlaik Eiropas Savienības ekspertu darba grupās apspriež arī jautājumu par neatkarīgu revidentu ziņojuma sagatavošanu, izmantojot Eiropas Savienības vienoto elektronisko formātu. Eiropas Finanšu instrumentu tirgus direktīvas jaunās normas noteic elektroniskās datu apraides prasību attiecībā uz emitentu gada pārskatiem, sākot ar 2020.gada. Pēc pēdējās mūsu rīcībā esošās informācijas Eiropas vērstpapīru tirgus institūcijas strādā pie attiecīgā standarta izstrādes. Pagaidām šis ir diskusiju jautājums, saka viņa. Runājot par tuvāko nākotni, Dace Šodnaka norāda, ka Finanšu ministrijas stratēģijā turpmākajiem diviem gadiem kā prioritāte ir noteikts veidot Latvijas revīzijas pakalpojuma tirgum un tā uzraudzības mērķiem atbilstošu un samērīgu regulatīvo vidi ES vienotā tirgus kontekstā, kā arī uz vienotiem ES principiem balstītu uzraudzību un kompetento iestāžu sadarbību. Kopumā tas ir plašs darba lauks turpmākajiem gadiem revīzijas nozares attīstībai un revīzijas pakalpojumu kvalitātes celšanai, piebilst D. Šodnaka.

Robots profesionāli neaizstās

Digitalizācijai vēršoties plašumā, un attīstoties daudzām jaunām IT tehnoloģijām, jau globāli izskan bažas par dažu profesiju kardinālām pārmaiņām un pat izzušanu. Kādu nākotni redz zvērinātiem revidentiem? Gan Sandra Vilcāne, gan Dace Šodnaka ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē grāmatveža un revidenta profesiju izzušana nevar tikt apdraudēta. „Neviens robots nevar pilnībā aizstāt profesionālu ekspertu. Tomēr atsevišķas revīzijas procedūras ir iespējams automatizēt, veikt elektroniskas datu izlases u.tml., bet profesionālā sprieduma par gada pārskata kvalitāti izdarīšanā un profesionālās skepses piemērošanā datorizētas programmas nevar aizstāt zvērinātu revidentu. Tas neizslēdz nepieciešamību pēc digitaizācijas attīstības ekonomikā un citās nozarēs,” saka D. Šodnaka.
Ingrīda Latimira, LZRA valdes priekšsēdētājas vietniece, turpinot diskusiju par profesijas nākotni, atgādina filmu „Maskava asarām netic”, kurā arī bija diskusija, ka ar TV uzvaras gājienu pazudīs gan grāmatas, gan kino, gan teātris, bet tie visi pastāv līdz pat mūsdienām. „Ir procesi, ko nevar pārņemt robots, kur nepieciešams cilvēciskais saprāts un sajūtas. Robotu var ieprogrammēt smaidīt, pareizi runāt, skaitīt, bet tas tik un tā būs ieprogrammēts. Bieži vien zvērinātam revidentam ir cilvēciski jāsajūt, dziļāk jāizprot klienta rīcības motīvi, tāpēc domāju, ka šī profesija neizzudīs un būs vēl ilgi. Būs gan TV, gan grāmatas, gan arī zvērināti revidenti!” saka viņa.
„Ņemot vērā IT attīstību, iespējams, nākotnē varēs attālināti veidot kādas izlases kopas, veikt atsevišķas revīzijas darbības. Tomēr būs vajadzīgs reāls cilvēka darbs un kompetence, cilvēks, kas vadīs šo procesu elektroniskajos nesējos, iekārtās, programmās. Zvērināta revidenta pienākums tāpat paliks pārliecināties, vai tiešām „dabā” eksistē konkrētais uzņēmums, viņa manta, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, vai piemērota pareiza nodokļu politika utt.. Tāpat arī turpmāk akcionāriem, ieinteresētām pusēm, kreditoriem, investoriem būs nepieciešams zvērināta revidenta ziņojums, norādījumi uz visiem apstākļiem vai notikumiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību, tos uzsverot, bet nesniedzot atzinumu ar iebildēm, kā arī norādījums uz jebkuru būtisku nenoteiktību saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par klienta spēju turpināt darbību. Tādēļ zvērināta revidenta profesija pastāvēs arī nākotnē 100 gadu, jo vajadzība pēc revidentu sniegtajiem pakalpojumiem tikai pieaugs, un tas notiks, jo palielināsies nepieciešamība saņemt kompetentas un profesionālas zvērināta revidenta konsultācijas un viedokļus,” par profesijas nākotni pārliecināta ir Sandra Vilcāne.

Ceturtdiena, 29 Decembris 2016 22:05

LZRA vasaras konference 08.-09.08.2018.

Informējam, ka LZRA vasaras konference tiek plānota 2 dienu garumā un notiks 2018. gada 8.-9. augustā viesnīcā Hotel Jūrmala SPA (adrese Jomas iela 47/49, Jūrmala).

 

Datums Institūcijas nosaukums Pasākuma tēma LZRA pārstāvji Īsa informācija par pasākumu
03.10.2016. Finanšu ministrijas NAGP departaments Par priekšlikumiem MK noteikumu
Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" grozījumiem
Ieva Liepiņa, Kristīne Potapoviča, Iveta Vimba, Anita Mihejeva Apspriesta LZRA vēstule par ierosinātajām izmaiņām MK noteikumos Nr.775. Panākta vienošanās, ka FM pamatā atbalsta LZRA vēstulē izvirzītos priekšlikumus.
04.10.2016. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" Sandra Vilcāne Pārstāvēts LZRA viedoklis.
04.10.2016. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests Par pārstāvju deleģēšanu MONEYVAL 5.kārtas vērtēšanas procesa nodrošināšanai Rainers Vilāns Saņemta informācija, kāda LZRA kopā ar citām nefinanšu institūcijām ir jāsagatavo līdz 13.oktobrim.
06.10.2016. Valsts kase Pārrunas ar Valsts kases vadību par pašvaldību revīziju jautājumiem Sandra Vilcāne, Ingrīda Latimira, Anita Mihejeva

Valsts kases pārvaldniece G.Medne tikšanās laikā vērsa LZRA vadības uzmanību uz izmaiņām, kas revidentiem ir jāņem vērā pašvaldību revīzijās par 2016. gadu:

  • pārskatu konsolidācijā tiek izslēgts "mazākuma princips";
  • pašvaldībām ir būtiski jāuzlabo salīdzināšanās un gadu inventarizāciju bloks;
  • revīzijās ir jāpievērš uzmanība, lai visi īpašumi būtu atzīti uzskaitē.
Sarunas laikā puses apsprieda arī tēmas, kas saistītas ar iekšējās kontroles uzlabošanu un par novembrī gaidāmo apaļā galda diskusiju ar Valsts kontroli.
10.10.2016. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests Nefinanšu institūciju vienotās prezentācijas gatavošana MONEYVAL 5.kārtas vērtēšanas procesam Anita Mihejeva Apspriests prezentācijas ietvars kopā ar VID, Zvērinātu advokātu padomi, Zvērinātu notāru padomi.
12.10.2016. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” Sandra Vilcāne Likumprojekta 2. lasījums, atsevišķu normu precizēšana.
Vairāk informācijas šeit.
14.10.2016. Valsts ieņēmumu dienests (K.Ābola, D.Baškeviča, I.Dombrovska un Exigen Services pārstāve Z.Gorovaja (jaunā EDS izstrādātāja) Tikšanās mērķis: pārrunāt gada pārskatu (GP) atvasinājumu iesniegšanas EDS praktiskos aspektus, tostarp strukturēta pielikuma sastādīšanas un akceptēšanas procesuālo kārtību Ieva Liepiņa, Benita Kudore, Kristīne Potapoviča, Iveta Vimba, Anita Mihejeva

LZRA pārstāvji izteica bažas VID pārstāvjiem par jauno EDS, kas šobrīd ir izstrādes stadijā:

  1. par tās atbilstību Komerclikumam, GP likumam u.c. normatīviem;
  2. par revidenta praktisko iespēju pārbaudīt klientu gada pārskatus EDS;
  3. par papildus darbu, kuru klienti ieguldīs, lai aizpildītu GP pielikumus.

Tika pārrunāti praktiskie jautājumi - kā revidenti saņems klientu GP, kā varēs iesaistīt palīgus GP pārbaudēs, kāds skaitīsies GP iesniegšanas datums VID utt.

Tika vērsta VID uzmanība uz to, ka tiek radīta pilnīgi cita, ļoti grūti pielietojama GP forma. Savukārt VID norādīja, ka darbs pie EDS pielāgošanas GP nodošanai un to akceptēšanai no zvērinātu revidentu puses tiks turpināts un projektu plāno pabeigt 11.11.2016. LZRA var iesniegt savu piedāvājumu sadaļai, kurā revidents veiks GP apstiprinājumu. Līdz 11.11.2016. (projekta pabeigšanai) VID pārstāvji solīja LZRA iepazīstināt ar GP iesniegšanas testa variantu.

20.10.2016. Finanšu ministrija

Par Saeimas sēdē 2.lasījumā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem""

Sandra Vilcāne, Kaspars Rutkis, RKP priekšsēdētājs Andrejs Ponomarjovs Nepieciešamo grozījumu izstrāde likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, lai ieviestu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas.
02.11.2016. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija Komisijas sēde Sandra Vilcāne, Ingrīda Latimira, Jānis Mežiels Pārrunāti jautājumi par Latvijas Republikas 2015. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, piedaloties Valsts kontroles, Finanšu, Tieslietu un Vides ministrijas, Lielvārdes novada domes, Latvijas Pašvaldību savienības un LZRA pārstāvjiem.
04.11.2016. Tieslietu ministrija Sanāksme par Maksātnespējas likuma grozījumiem Kaspars Rutkis Tieslietu ministrijas un ieinteresēto nevalstisko sektoru pārstāvošo organizāciju kopīga sanāksme, lai precizētu un saskaņotu nevalstiskā sektora pārstāvju priekšlikumus plānotajam tiesiskās aizsardzības procesa regulējumam un citus nepieciešamos priekšlikumus.
08.11.2016. Saeimas Juridiskā komisija Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izskatīšana pirms iesniegšanas Saeimā Kaspars Rutkis  
08.11.2016. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests Moneyval priekšnovērtēšanas seminārs Kaspars Rutkis Nefinanšu sektora prezentācija (vada VID pārstāvis) Latvijas NILL/TF novēršanas un apkarošanas sistēmas sākotnējā novērtējuma ietvaros
11.11.2016. Valsts kontrole Valsts kontroles, Valsts kases, LZRA, FM un VID apaļā galda diskusija par pašvaldību revīziju jautājumiem Sandra Vilcāne, Ingrīda Latimira, Anita Mihejeva, zvērināti revidenti, kuri veic pašvaldību 2016. gada pārskatu revīzijas

Diskusijā pārrunātie jautājumi:

1. Finanšu revīzijas "Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” pašvaldību gada pārskatu daļas būtiskākie konstatējumi

2. Valsts kontroles sadarbība ar zvērinātiem revidentiem

3. Par skaidras naudas darījumiem pašvaldībās

4. Grāmatvedības uzskaitē uzrādīto savstarpējo darījumu un bilances posteņu atlikumu starp pašvaldībām, to iestādēm un valsts iestādēm salīdzināšana Valsts kases e-pārskatu sistēmā

5. Gada slēguma inventarizāciju veikšana, tajā skaitā grāmatvedības datu salīdzināšana ar valsts reģistru datiem

6. Zemes īpašumu uzskaitīšana 2010.gada 1.novembra kadastrālajās vērtībās

7. Atbilstošu nolietojuma normu piemērošana ēkām un būvēm

8. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu (ja tiek piemērota izmaksu metode) novērtēšana gada beigās

11.11.2016. Latvijas Darba devēju konfederācija Diskusija par administratīvā sloga mazināšanu, kas ir saistīts ar uzņēmumu finanšu pārskatu iesniegšanu dažādās institūcijās un plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 775 Jānis Mežiels

Izskatīts arī jautājums par grozījumu nepieciešamību MK noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” saistībā ar starpperioda bilances iesniegšanu.

28.11.2016. KNAB Par KNAB priekšlikumu izslēgt likumprojektā "Publisko iepirkumu likums" iekļauto normu, kas paredzētu, ka pasūtītāji iepirkuma līgumus par ZR sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem var slēgt, nepiemērojot iepirkuma procedūras, ja paredzamā līgumcena ir līdz 135 000 EUR Sandra Vilcāne, Anita Mihejeva, juriste Inga Krūmiņa Panākta vienošanās, ka, ja revīzijas pakalpojums tiek sniegts par gada pārskata revīzijām (pārbaudēm) un revīzijas pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro, tad šādiem līgumiem nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
28.11.2016. Finanšu ministrija Sanāksme par FM izstrādāto MK noteikumu "Darba organizācijas, resursu plānošanas, dokumentu pārvaldības, reģistru un lietu veidošanas prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām" projektu un LZRA paustajiem iebildumiem Sandra Vilcāne, Jānis Mežiels, Anita Mihejeva, juriste Inga Krūmiņa Pārrunāti LZRA priekšlikumi, tiks turpināts darbs pie MK noteikumu uzlabošanas.
29.11.2016. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Par likumprojektu "Publisko iepirkumu likums" Sandra Vilcāne, juriste Inga Krūmiņa

Atbalstīta LZRA un KNAB 28.11.2016. tikšanās laikā panāktā vienošanās un priekšlikums papildināt 9. panta divdesmit pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) veic iepirkumu par zvērināta revidenta sniegtiem revīzijas pakalpojumiem par gada pārskata revīzijām (pārbaudēm).”
07.12.2016. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde Par 3. lasījumā iesniegtajiem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” un “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” Sandra Vilcāne, juriste Inga Krūmiņa Komisija apstiprināja abus likumprojektus un tie tiks nodoti apstiprināšanai Saeimas sēdē 15. decembrī. Abi likumprojekti stāsies spēkā ar 2017. gada 1. janvāri.
07.12.2016. Finanšu ministrija Tikšanās, lai pārrunātu  plānotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kā arī par spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.399  “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” Sandra Vilcāne, Ieva Liepiņa, Sandra Dzerele, Inga Lipšāne, Anita Mihejeva Informāciju par tikšanos skatīt šeit.

 

LZRA valde atgādina, ka saskaņā ar 2013. gada 26. jūlija elektronisko balsojumu tika pieņemts lēmums, piedaloties iepirkumos, LZRA izpilddirektorei nesniegt nekādus papildus apliecinājumus par zvērinātu revidentu profesionālās darbības kvalitātes kontroles vērtējumiem, kā tikai pašai praksei adresētu vēstuli par piešķirto kvalitātes vērtējumu.

LZRA valde uzskata, ka kvalitātes kontroles vērtējuma izziņas pieprasīšana nepamatoti sašaurina pretendentu loku, iepērkot zvērināta revidenta pakalpojumu.

 

Valde saskaņā ar 2015. gada 13. jūlija sēdes balsojumu nolemj:

zvērināta revidenta prakses kvalitātes kontroles vērtējums ir LZRA iekšējs dokuments, paredzēts revidenta prakses darba uzlabošanai un tas nav izmantojams publiskošanai un nedrīkst tikt izsniegts trešajām personām, tai skaitā, nav izmantojams iepirkumu procedūrās.

Saskaņā ar Saeimas izsludināto likumu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” un likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 28.1 panta pirmajā daļā un 33.panta 3.2 daļā minēto, LZRA ir izstrādājusi sekojošus normatīvus dokumentus:

- kārtību, kurā iekļauts pasākumu kopums, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļu summu atbilstības pārbaudes metodika, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai veiktu gada pārskatu ierobežoto pārbaudi (skatīt šeit);

- kārtību, kurā iekļauts pasākumu kopums, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai izpildītu prasību iesniegt rakstveida ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā un varētu būt saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu valsts amatpersonai kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā (skatīt šeit).

Trešdiena, 16 Decembris 2015 07:34

LZRA vasaras konference 11.08.2016.

2016. gada 11. augustā Baltic Beach Hotel telpās, Jūrmalā norisinājās ikgadējā LZRA vasaras konference.

Pasākums bija plaši apmeklēts, jo tajā tika aplūkoti LZRA biedriem šobrīd īpaši aktuāli jautājumi. Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Jana Salmiņa uzstājās ar prezentāciju par izstrādātajiem grozījumiem likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, kas tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā otrajā lasījumā. LZRA valdes locekles Armine Movsisjana un Ieva Liepiņa prezentēja jautājumus par aktuālajām izmaiņām Starptautiskajos revīzijas standartos, gada pārskata ierobežoto pārbaudi un UIN deklarācijas pārbaudi un tās metodiku, kā arī citām aktualitātēm, kas saistās ar gada pārskatu un revidenta ziņojuma iesniegšanu elektroniskā formā. LZRA valdes loceklis Kaspars Rutkis informēja par revīzijas programmas E-dok ieviešanas gaitu zvērinātu revidentu praksēs Latvijā, bet zvērināts advokāts Jānis Pūce uzstājās ar prezentāciju par gaidāmajām izmaiņām vairākos LZRA normatīvos dokumentos un sniedza juridiskus skaidrojumus par aktuāliem situācijām, ar kurām saskarās LZRA biedri. LZRA bija gods uzņemt arī ārzemju viesus: Igaunijas zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Märt-Martin Arengu un valdes loceklis Sergei Tšistjakov iepazīstināja konferences dalībniekus ar Igaunijas pieredzi gada pārskata ierobežoto pārbaužu veikšanā.

2015. gada 17. februārī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas (turpmāk – LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un sekmētu labvēlīgu augsni godprātīgai nodokļu nomaksai.

Divpusējās vienošanās mērķis ir nostiprināt VID un LZRA sadarbību, kas ļauj identificēt pilnveidojamas normas nodokļu iekasēšanas regulējumā un tādējādi veidot efektīvāku nodokļu administrāciju. Tāpat VID un LZRA turpinās sadarbību komersantu un VID darbinieku izglītošanā grāmatvedības jomā. Tās aktualitāti apliecina LZRA veiktais pētījums, kas uzrādīja – 90% no uzņēmumiem, kam pirmo gadu veikta gada pārskata revīzija, tiek konstatētas grāmatvedības kļūdas. To rezultātā uzņēmējiem draud ievērojami soda un nokavējuma naudas maksājumi, palielinās krāpniecības riski, kā arī neprecīzi veikta nodokļu nomaksa.

LZRA valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne: “Zvērināti revidenti ir valsts atbalsts, lai nodrošinātu ticamu un kvalitatīvu informāciju uzņēmumu gada pārskatos. Vienlaikus mēs esam arī uzņēmēju balsts – palīdzam orientēties likumu un noteikumu normās – mēs ik dienas sekmējam korektu nodokļu aprēķināšanas praksi, tādējādi novēršot nevajadzīgas Valsts ieņēmumu dienesta un uzņēmēju nesaskaņas. Apzinoties savu vidutāja lomu, šo vienošanos redzam kā iespēju uzlabot VID un uzņēmēju sadarbību, kas likumsakarīgi vairo uzņēmēju apmierinātību un nodokļu ieņēmumus.”

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: „Esmu gandarīta ka tagad arī rakstiski ir apstiprināta sadarbība ar asociāciju, kas savu lomu un nozīmi Latvijas uzņēmējdarbības vides uzraudzībā un kontrolē ir pierādījusi jau kopš 1994.gada, veicinot Latvijas zvērinātu revidentu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu. Nozīmīgs ir bijis arī LZRA ieguldījums gan komersantu, gan VID darbinieku izglītošanā grāmatvedības jomā. Esmu pārliecināta, ka noslēgtā vienošanās vēl vairāk stiprinās jau līdzšinējo sekmīgo VID un LZRA sadarbību, kopīgi uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vides kontroli un veicinot godprātīgu nodokļu nomaksu”.

Līdz ar šo vienošanos LZRA apņemas sniegt VID informāciju par revīzijās konstatētajiem problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar normatīvo aktu piemērošanu nodokļu un grāmatvedības jomā, kā arī organizēt apmācības VID darbiniekiem par aktualitātēm nodokļu un finanšu grāmatvedības uzskaitē. Savukārt VID no savas puses apņemas organizēt LZRA biedriem informatīvos seminārus par grozījumiem nodokļu normatīvajos aktos, kā arī sadarboties ar LZRA savstarpējo diskusiju par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem organizēšanā un savstarpējuprofesionālukonsultāciju sniegšanā. VID arī apņemas sniegt LZRA informāciju par VID nodokļu auditos konstatēto pārkāpumu jomām un tendencēm.

Šī ir jau deviņpadsmitā VID un uzņēmēju biedrības parakstīta vienošanās ar mērķi kopīgi cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicināt godīgas konkurences apstākļus.

 

 

2015. gada 14. janvārī LR Valsts prezidents A. Bērziņš bija uzaicinājis uz tikšanos Mengalvju namā LZRA vadību, lai pārrunātu tās aktualitātes, kas skar finanšu jomu, tai skaitā zvērinātu revidentu darbību. LZRA pārstāvēja valdes priekšsēdētāja S. Vilcāne, valdes priekšsēdētājas v-ce I. Latimira un LZRA izpilddirektore A. Mihejeva. Sarunās tika apspriests Gada pārskatu likuma projekts un LZRA viedoklis par tām normām, kuras būtu nepieciešams saglabāt jaunajā likumā. Valsts prezidents A. Bērziņš atbalstīja viedokli, ka izmaiņām grāmatvedību regulējošajos tiesību aktos, tāpat kā pieņemot citus politiskus lēmumus, jābalstās uz rūpīgu situācijas analīzi un ietekmes izvērtēšanu.  

Vienlaicīgi tika pārrunāti jautājumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu revīziju un LZRA sadarbību ar Valsts kontroli, citām ministrijām un valsts institūcijām. Piemiņai par šo tikšanos Valsts prezidents A. Bērziņs aicināja kopīgi nofotografēties, lai saglabātos vēsturei kopīgā fotogrāfija ar Prezidenta kunga autogrāfu.

LZRA izpilddirektore Anita Mihejeva

1 lapa no 2

Starptautiskās organizācijas:

Accountancy Europe  The International Federation of Accountants  Lietuvos auditorių rūmai  Audiitorkogu

Valsts institūcijas:

Grāmatvedības un revīzijas politika Valsts ieņēmumu dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija Valsts kaseValsts kontroleLatvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas organizācijas:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera    Latvijas Darba devēju konfederācija  
 

Sadarbības partneri:

logo4 Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija