Latviešu  English

KNAB par OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu

2014.gada 30.maijā Latvijā stājusies spēkā OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, un tā nosaka dalībvalstij pienākumu novērst un apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos (ārvalstu tirgos), revidentiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcē stāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas vadītāja L.Šikore.

L.Šikore savā prezentācijā skaidroja, ka ārvalstu amatpersonu kukuļošana ir krimināli sodāms noziedzīgs nodarījums gan Latvijā, gan citās valstīs. Tika stāstīts par reāliem starptautiskās kukuļošanas lietu materiāliem, kuri publicēti Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) rokasgrāmatā  Contract and Procurement Fraud. Šīs rokasgrāmatas pamatā ir pasaules mēroga krāpšanas gadījumu izmeklēšana un zināmās krāpšanas shēmas.

Stāstot par situāciju Latvijā, L.Šikore piesauca jaunāko Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks. Tas liecina, ka 47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā.

Savā prezentācijā  KNAB pārstāve L.Šikore uzsvēra, ka iekšējam auditoram (un ārējam auditoram) jābūt pietiekamām zināšanām, lai spētu konstatēt krāpšanas pazīmes, bet netiek uzskatīts, ka auditoram jābūt tādām zināšanām, kādas ir vajadzīgas personai, kuras galvenais pienākums ir atklāt un izmeklēt krāpšanu.

Izrādot profesionāla skepticisma attieksmi, revidentiem jāpievērš īpaša vērība krāpšanas iespējām, piemēram, kontroles trūkumiem kontroles un vadības sistēmā. Attiecīgā gadījumā, jo īpaši tad, ja var uzskatīt vadības un kontroles vidi par augsta riska zonu, revidentiem ieteicams vērsties vadošajās iestādēs, lai uzzinātu to viedokli par krāpšanas risku un pārbaudītu, vai tiek veikti pasākumi krāpšanas apkarošanai.

Revīzijas iestādes kā daļu no abu sistēmu audita – vadības un kontroles sistēmas un operatīvās darbības audita – pārbauda, vai pastāvošie mehānismi krāpšanas novēršanai ir piemēroti un efektīvi.

L.Šikore revidentiem ieteica: salīdziniet informāciju, tostarp pārbaudiet trešās puses informāciju, ja ir aizdomas par krāpšanu. Piemēram, tāda šaubīga faktūrrēķina patiesumu, ko izsniedzis gala saņēmējs, var pārbaudīt pie pakalpojuma sniedzēja, ja nepieciešams, pārbaudot pakalpojuma sniedzēja grāmatvedību un uzskaiti uz vietas.

LZRA izpilddirektore

Anita Mihejeva

Starptautiskās organizācijas:

Accountancy Europe  The International Federation of Accountants  Lietuvos auditorių rūmai  Audiitorkogu

Valsts institūcijas:

Grāmatvedības un revīzijas politika Valsts ieņēmumu dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija Valsts kaseValsts kontroleLatvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas organizācijas:

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera    Latvijas Darba devēju konfederācija  
 

Sadarbības partneri:

logo4 Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija